Izmantojot viltotu “Luminor” internetbankas lapu, no iedzīvotājiem Kurzemē izkrāpti vairāk nekā 26 000 eiro

Izmantojot viltotu “Luminor” internetbankas lapu, no iedzīvotājiem Kurzemē izkrāpti vairāk nekā 26 000 eiro, informēja Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Madara Šeršņova.

Iedzīvotāji bija nonākuši viltus lapā, kur ievadījuši savus bankas datus, tādējādi nododot tos starptautisku krāpnieku rīcībā, kā rezultātā maijā no Ventspils novada, Ventspils, Brocēnu un Liepājas iedzīvotajiem ir izkrāpta nauda – kopumā aptuveni 26 500 eiro.

Policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka iedzīvotāji interneta pārlūkā “Google” meklējuši piekļuves saiti savai internetbankai un atvēruši “Google” reklāmu, kas ved uz viltus internetbanku. Nepievēršot uzmanību, ka viltus internetbankas saite atšķiras no oriģinālās, iedzīvotāji ir ievadījuši savus kartes datus un PIN kodus, kā rezultātā šī informācija nonākusi krāpnieku rīcībā.

Tā, piemēram, Ventspils iecirknī tika saņemti trīs iesniegumi par krāpšanu un krāpšanas mēģinājumu. Divos gadījumos no iedzīvotājiem ir izkrāpti kopumā 9800 eiro, bet vienā gadījumā izkrāptie 4900 eiro tika atgūti, jo cietušais laikus sazvanīja bankas pārstāvjus.

Saldus iecirknī arī tika saņemti trīs iesniegumi par izkrāptu naudu, un vienā gadījumā cietušais paspēja sazvanīt bankas pārstāvjus un pārskaitījums nenotika. Taču no divu personu banku kontiem tika izkrāpti naudas līdzekļi 9800 eiro apmērā.

Savukārt policijas Liepājas iecirknī tika saņemti divi iesniegumi par krāpnieciskām darbībām – kopumā no personu banku kontiem tika noņemti aptuveni 6900 eiro.

Policija aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un pirms savu personīgo datu un PIN kodu ievadīšanas internetbankas mājaslapā vienmēr pārliecināties par tās patiesumu, pievēršot uzmanību vai saites nosaukums pilnībā atbilst oriģinālajai lapai.

Gadījumā, ja ir aizdomas par krāpšanu, vispirms nekavējoties jāsazinās ar savu banku, pēc tam – jāvēršas ar iesniegumu tuvākajā policijas iecirknī.

Tāpat tiek atgādināts, ka joprojām ir aktuāli arī citi starptautiski krāpšanas veidi – piedāvāšana ieguldīt naudu apšaubāmās finanšu platformās, krāpšanas, izmantojot uzņēmumu “DPD Latvija” un “Omniva” logo, telefonkrāpšanas, uzdodoties par banku darbiniekiem, krāpšanas ar e-pastu starpniecību.