87 metrus gara un aptuveni 30 kilogramus smaga šalle Kuldīgā

Neilgu laiku uz senā velvju tilta Kuldīgā varēja redzēt neierastu skatu – tam pāri tika izvīts garš adījums. Tas vēstīja, ka pērn Latvijas dzimšanas dienā aizsāktais koprades projekts “Šalle Latvijai” nu nonācis Kuldīgas novadā.

Tā bija iespēja arī pilnībā apskatīt jau citu novadu rokdarbnieku paveikto un gūt apliecinājumu, ka esam atšķirīgi un koši, bet vienoti, Latvijai vēlēt labu un parādīt tās bagāto kultūru. Ne vairs ar viena cilvēka spēkiem panesama – tik liela ir kļuvusi šalle, kurai nu jau pieskārušās rokdarbnieču rokas Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un nedaudz arī Kurzemē, līdz tā nonākusi Kuldīgas novadā.

Lai apjaustu un pilnībā ieraudzītu jau paveikto, šalle uz īsu brīdi izvijas pa seno velvju tiltu. Tur ir ko redzēt, jo katrs novads, katrs kolektīvs šallē iemūžinājis savai pusei raksturīgo – dzintarjūras krasti mijas ar mežiem, ziedu pļavām, laukiem, ezeriem un upēm. “Kopējais faktors ir tikai šī šalle kā mūžīgs turpinājums. Tas, ka varam parādīt, cik esam dažādi, tai pašā laikā vienoti caur šo kopējo projektu. Ja kāds man pateiks, ka latvietis ir pelēks, tad šis ir pierādījums, ka tā nav,” saka nodibinājuma “Šalle Latvijai” vadītāja, idejas autore Līga Rušiņa. Ikvienā vietā šalle ir aptuveni nedēļu. Kuldīgā tā nonāca no Pāvilostas. Lai pēc iespējas vairāk cilvēku ieadītu kādu rindiņu,

Kuldīgas rokdarbu kopas “Čaupe” vadītāja Arita Svenča rakstījusi arī aicinājumu sociālajos medijos. Savu roku pielikušas gan kopas dalībnieces, gan citi interesenti, kas gājuši garām vai iegriezušies Kuldīgas bibliotēkā, kur notiek adīšana. Koprades projekta autore Līga Rušiņa atceras, ka ideja veidot šādu projektu nākusi pēkšņi, saprotot, ka pandēmijas laiks daudz nodarījis pāri tradīcijām sanākt kopā un adīt. Tad šis ir kā sajust kopā būšanu, turklāt tas ir arī atgādinājums par joprojām bagāto mantojumu – adīšanas prasmēm.

Šalle pie cilvēkiem sāka ceļot pērnā gada 18. novembrī, ceļavārdi visam – “Dievs, svētī Latviju”. Adīšana noslēgsies šī gada Latvijas dzimšanas dienā Rīgā. Par paveikto liecinās arī adītāju ierakstītie novēlējumi albumos. Par šalles mājvietu kļūs Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. 87 metrus gara un ap 30 kilogramus smagā šalle vēl pāris dienas būs pie Kuldīgas rokdarbniecēm, bet tālāk nonāks Ventspilī.