Ģimenes ārste: darbs laukos rada papildus atbildību

Iestājoties rudenim, kad visbiežāk mēdz pieķerties kāds negants vīruss vai saaukstēšanās, mēs pievērsāmies ģimenes ārsta nozarei. Aicinājām uz interviju uzņēmīgo Rojas ģimenes ārsti Māru Melderi, kura dalījās interesantās atziņās gan par iedzīvotāju attieksmi pret veselību, gan prognozēm, kas sagaida mūs COVID-19 sakarā tuvākajā laikā, un par šī darba augļiem un arī “garoziņu”…

Pastāstiet lūdzu par savu ģimenes ārstes praksi. Cik daudz pacientu  ir Jūsu pārziņā?

Prakse atrodas Rojā, mazā ciematiņā pie jūras, un manā pārziņā ir vairāk kā 1200 pacienti. Pacientu skaits gan nemitīgi mainās, jo cilvēki izvēlas doties strādāt uz ārzemēm vai lielpilsētām. Jāsaka gan, ka vasarās pacientu skaits ir lielāks, jo ir daudz atpūtnieku no pilsētām un citām valstīm, kuri labprāt bauda atpūtu pie jūras un dabas.

Vai ir liels noslogojums darba ikdienā? Kādas ir metodes, kas atvieglojis ikdienu? 

Pirms 3 gadiem, kad pārņēmu praksi Rojā, noslogojums tiešām bija liels, jo pacientiem nebija informācijas, kā rīkoties, citreiz – pat parastas saaukstēšanās gadījumā. Bieži pacienti nezināja, ka iespējami ir elektroniski nosūtījumi uz dažādiem izmeklējumiem, ka atkārtotus medikamentus, kurus jālieto regulāri, varam izrakstīt elektroniski. Ir ieguldīts milzīgs darbs pacientu informēšanā un izglītošanā, un tagad varu teikt, ka pamazām ir jūtami pirmie augļi.

Pateicoties ERAF atbalstam, esam praksi modernizējuši šo 3 gadu laikā , tas, protams, atvieglo ikdienas darbu, jo daudzus izmeklējumus varam veikt kvalitatīvāk un precīzāk arī tepat Rojā, pacientiem nav jādodas uz lielpilsētu, tas ietaupa laiku un uzlabo ārstēšanas kvalitāti.

Ar mūsdienīgiem IT risinājumiem iespējams ļoti daudz, piemēram, nosūtījumu sagatavošana pie citiem speciālistiem vai uz asins analīzēm, saziņa ar pacientiem ar e-pasta palīdzību.

“Jāsaka gan, ka Covid-19 pandēmija izgaismoja šo situāciju un arī pacientiem parādīja, ka ne vienmēr nepieciešams ierasties klātienē dēļ sīkumiem, kurus iespējams atrisināt attālināti.”

Tagad, kad viss ir sakārtots, tad noslogojums ir mazinājies, un pacientiem vairs nav jāsēž garās rindās pēc receptes vai, lai tiktu pie atkārtota medikamenta, kurš jālieto regulāri.

Vai ģimenes ārstu nozare valstī ir sakārtota Jūsu redzējumā?

Domāju, ka ģimenes ārstu medicīna Latvijā ir daļēji sakārtota, noteikti nepieciešams ir papildus finansējums lauku reģionos, jo pieredze rāda, ka, strādājot laukos, ģimenes ārstam ir papildus atbildība.

Mūsdienās lauku ģimenes ārsta prakses, kuras ir vērstas uz attīstību un kvalitatīvu medicīnu, ir uzņēmušās papildus pienākumus un atbildību. Mēs izmantojam savā ikdienas darbā daudz un dažādas papildus manipulācijas, kuras veicam ar dažādu tehnoloģiju palīdzību, vienkāršs piemērs – ārstiem, kuri strādā poliklīnikās vai veselības centros, ir iespēja pacientu nosūtīt uz izmeklējumiem citos kabinetos vai pie cita speciālista turpat gaiteņa galā. Laukos – strādājot ciematā, šādas iespējas ir nepietiekamas vai vienkārši vispār nav. Tāpēc ģimenes ārsts ir pats atbildīgs par pacientu pilnu aprūpi, piemēram, ausu skalošanas nodrošināšanu, asins analīžu ņemšanu, ultrasonogrāfijas veikšanu savā praksē, spirometrijas izmeklējumiem, elektrokardiogrammas pierakstu un tā interpretēšanu u.c. vēl neskaitāmiem izmeklējumiem un manipulācijām.

Cik liela ir Jūsu atbalsta komanda ikdienā?

Esmu sajūsmā,  ka beidzot mūsu valsts ir sapratusi, ka ģimenes ārsta praksē ir nepieciešams apmaksāts trešais darbinieks, kurš var nebūt mediķis, bet praksē nodarbojas ar birokrātiskām un nemedicīniskām lietām. Tas, savukārt, dod ģimenes ārstam un viņa ārsta palīgiem iespēju darīt savus tiešos darba pienākumus. Priecājos, ka esam kaut daļēji nonākuši līdz Rietumeiropas līmenim! Jāsaka, gan ka patreiz tas ir paredzēts līdz 31.12.2022, bet domāju, ka  šāds darbinieks ir nepieciešams ilgtermiņā!  Ir jāsaprot, ka tas uzlabo ārstēšanas kvalitāti, jo ārsts ir augsti kvalificēts darbinieks, kuram ir jānodarbojas ar saviem tiešajiem darba pienākumiem. Iespējams, tas mazinātu arī vispārējo ģimenes ārstu izdegšanas stāvokli un uzlabotu pieejamību pie ārsta.

“Situācija ir absurda, jo valsts mūs apkrauj ar šo birokrātiju ģimenes ārsta praksē un pati tagad meklē risinājumus, lai atvieglotu pašu uzliktos nemedicīniskos un birokrātiskos pienākumus.”

Ir nepieciešams mainīt situāciju pamatos, jāsaka gan, ka pie tā jau tiek strādāts dažādās veselības ministrijas izveidotajās domnīcās kopā ar citiem ģimenes ārstiem. Nenoliedzami veselības ministrijas pārstāvju un ārstu uzskatos iezīmējas paaudžu atšķirības un postpadomju mantojums, tāpēc domāju, lai šo situāciju sakārtotu atbilstoši Rietumeiropas līmenim, būs nepieciešams ilgāks laika sprīdis.

Kādi ir Jūsu pēdējie novērojumi saistībā ar COVID-19 saslimstību? Vai ir prognozes, kas mūs sagaida rudenī?

Covid-19 saslimstība norit viļņveidīgi, tāpat kā citas vīrusU saslimšanas. Domāju, ka atsākoties skolas gaitām un cilvēku pulcēšanās iespējām, Covid-19 situācija varētu atkal pasliktināties. Bet šoreiz jau mēs esam sagatavoti – mums ir vakcinācija un jau izstrādāti algoritmi pacientu ārstēšanai. Protams, mums ir iespēja gūt informāciju un pieredzi no Rietumeiropas valstīm, kas palīdz precīzākai pacientu ārstēšanai.

“Arī pacienti ir zinošāki salīdzinoši ar pandēmijas sākumu. Pacientos ir vērojams izteikti mazāks baiļu līmenis, jo ir zināšanas gan par vakcīnu, gan par attiecīgo ārstēšanos.”

Vai vakcinācija būs obligāta, patreiz ir neskaidrs. Saskāros arī savā ģimenes ārsta praksē, ka dažiem cilvēkiem trūkst izpratnes par vakcinācijas nepieciešamību, trūkst līdzestības pandēmijas novēršanā. Bieži tas skaidrojams ar zemu izglītības līmeni un ticību mistiskiem pārdabiskiem spēkiem. Esmu par vakcinācijas nepieciešamību, jo vakcinācija ne tikai pret Covid-19 , bet arī pret citām mums zināmām saslimšanām, kā piemēram, difterija, stingumkrampji, gripa u.c. jau ilgākā laika periodā ir pierādījusi savu efektivitāti un novērsusi pandēmijas.

Vai Jūsu praksē ir bijuši smagi COVID-19 saslimšanas gadījumi arī jauniem, veseliem cilvēkiem? Vai ir pieredzētas arī vakcīnu blaknes?

Covid-19 ir jau daļēji iepazīts, bet šīs vīruss ir gudrs, jo, tiklīdz mēs viņu iepazīstam un zinām, kādas vakcīnas nepieciešamas un kāda ir piemērotākā ārstēšana, tad notiek mutācijas un vīruss veido jaunus variantus. Tāpēc domāju, lai sabiedrība smagi neslimotu, būtu vēlamas šīs  Booster jeb balstvakcīnas.

Novēroju, ka praksē smagāk un ilgāk slimo nevakcinēti pacienti, arī imunitāte pēc pārslimošanas nav tik noturīga. Jāteic, ka ir bijuši gadījumi, kuriem ir paliekoši plaušu bojājumi un rehabilitācija vēl turpinās. Taču jāsaka, ka kopumā manas prakses pacienti bija ļoti apzinīgi un lielākā daļa no viņiem veica nepieciešamo profilaktisko vakcināciju. Protams, tika ieguldīts arī milzīgs skaidrojošais darbs, un šeit es atkal varu uzteikt trešā darbinieka klātesamību.

Pagājušā gada laikā veicu nedaudz vairāk kā 1000 vakcināciju. Biežākās blaknes bija jau paredzamas – biežākās no tām diskomforts injekcijas vietā, paaugstināta ķermeņa temperatūra, galvassāpes un nogurums. Parasti šīs blaknes ir 1 līdz 3 dienas.

Kā Jūs vērtētu reģiona iedzīvotāju veselības rādītājus un tendences kopumā?

Domāju, ka reģionu iedzīvotāju veselība vismaz manā praksē ir stabila. Domāju, ka lielākā daļa ģimenes ārstu ne tikai Rojā, bet visā Latvijā pandēmijas apstākļos  pašaizliedzīgi strādāja paaugstināta riska apstākļos un veica visus nepieciešamos bērnu profilaktiskos izmeklējumus un vakcināciju, kā arī centāmies nodrošināt nepieciešamo medicīnisko palīdzību pieaugušajiem gan attālināti, gan klātienē.

Latvijā iesaka  pieaugušajiem apmeklēt ģimenes ārstu un veikt asins analīzes  profilaktiski vienu reizi gadā .

Šeit iezīmējas dažādu valstu pieredzes atšķirības. Tā  kā esmu 9 gadus strādājusi par ārstu Vācijā, tad pieredze rāda, ka jauniem veseliem cilvēkiem apmeklēt ģimenes ārstu bez vajadzības tik bieži nav nepieciešams. Mani izbrīnīja un sasmīdināja  arī fakts, ka pārņemot ģimenes ārsta praksi Latvijā – pacienti nāca uz praksi un jautāja pēc nosūtījuma uz ikgadējo profilaktisko plaušu rentgenu. Tagad pagājuši 3 gadi un pacientu ir sapratuši, ka rentgens tiek veikts pēc noteiktām indikācijām, nevis tas ir profilaktisks pasākums tāpat vien.

Jūs minējāt par savu ārsta pieredzi Vācijā. Kā Jūs varētu salīdzināt profilaktisko veselības aprūpi tur un Latvijā?

Piemēram, profilaktiskā apskate tajā pašā Vācijas federatīvajā republikā no 18-34 gadiem tiek veikta 1 reizi visā šajā laika periodā. Bet šajā profilaktiskajā apskatē ietilpst ļoti plaša izmeklēšana,  sākot no pacienta sūdzību anamnēzes un beidzot ar asinsanalīzēm, urīna analīzēm, elektrokardiogrammas un ādas apskati ar dermatoskopu.

“Domāju, ka profilaktiskās apskates arī Latvijā būtu jāveic pamatīgāk, bet retāk. “

Hronisko slimību attīstības riska pieaugums ir vērojams biežāk pēc 35 gadu vecuma- piemēram, asinsspiediena, diabēta, nieru u.c. saslimšanu gadījumos.

Savukārt, no 35 gadu vecuma prof. apskates Rietumeiropā tiek veiktas 1 reizi ik pa 3 gadiem. Bērnu profilaktiskās apskates un vakcinācija arī notiek pēc noteiktas shēmas, kuras ir līdzīgas gan Rietumeiropā, gan arī pie mums Latvijā.

Gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs bieži novērojams, ka gan bērniem, gan pieaugušajiem ir izteikti D vitamīna deficīti, tādēļ es ieteiktu kontrolēt D vitamīna līmeni 1 reizi gadā.

“Pēdējā gada laikā  manā praksē novērojums ir Laima slimības sasirgušo pacientu skaita pieaugums, iespējams tas saistīts ar iedzīvotāju pārcelšanos uz dzīvi laukos Covid-19 pandēmijas apstākļos. “

Savukārt veģetāriešiem aicinātu kontrolēt 1 reizi gadā hemoglobīna, B12 vitamīna, folskābes un ferritīna līmeni.

Kā zināms, ne tikai pieaugušie, bet arī bērni rudenī mēdz biežāk slimot. Vai ir novēroti kādi jauni vīrusu veidi, no kā tagad jāuzmanās un kā tos atpazīt?

Protams, ik pa laikam parādās arī jauni vīrusi. Labā ziņa, ka lielākā daļa respiratoro virālo infekciju ir, lai gan biežas, tomēr nespecifiskas un salīdzinoši  vieglu gaitu  un neprasa specifisku ārstēšanu. Jāatgādina, ka saslimšanas biežumu palīdz samazināt visvienkāršākie higiēnas pasākumi, kā piemēram, pareiza un regulāra roku mazgāšana.

Domāju, ka iespējams būs atkal jauni izaicinājumi medicīnā, bet labā ziņa ir tā, ka Covid-19 pandēmija ir paradījusi, ka mūsdienu medicīna spēj salīdzinoši ātri un precīzi reaģēt, lai izveidotu nepieciešamās vakcīnas un medikamentus, kas mūs pasargā no smagas slimības gaitas.

Iesaku noteikti  vakcinēties vēl pirms gripas sezonas sākšanās  bērniem līdz 2 gadu vecumam un senioriem virs 65 gadiem. Lai izvairītos no smagām slimības gaitām- ieteiktu arī vakcinēties pret gripu pacientiem ar plaušu un sirds saslimšanām , diabēta pacientiem un citiem hronisku slimību pacientiem. Protams arī pārējām vecuma grupām aicinātu veikt profilaktisko vakcināciju ne tikai pret gripu, bet arī pret citām saslimšanām.

Noslēgumā – sabiedrībā pēdējā laikā ir valdījis paaugstināts stress (cenu inflācija, karš, Covid-19 izplatība). Vai ir kļuvušas biežākas arī mentālās saslimšanas?

Arvien biežāk redzu, ka pacientiem ir emocionāla rakstura saslimšanas un izdegšanas sindromi. Sabiedrība ir nogurusi no ieilgušās Covid-19 pandēmijas, kara stāvokļa tepat kaimiņos un tā izraisītajām sekām, kā arī citām visvienkāršākajām ikdienas situācijām. Aicinātu sabiedrību būt cieņpilnākiem un iecietīgākiem vienam pret otru, tas ir arī labas morālās veselības pamatā!