Banku analītiķi: Mazumtirdzniecības apjomi Latvijā šogad varētu sarukt
Šogad kopumā Latvijas iedzīvotāju pirktspēja, visticamāk, nepieaugs un mazumtirdzniecības apjomi Latvijā varētu pat nedaudz sarukt, pavēstīja banku analītiķi.
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula skaidro, ka valdības atbalsts un iespēja izmantot uzkrājumus pērn ceturtajā ceturksnī ir līdzējis amortizēt cenu pieauguma negatīvo ietekmi uz patērētāju izvēlēm un uzvedību. Mazumtirdzniecības apgrozījums reālā izteiksmē palika nemainīgs – 0% pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētajiem sezonāli koriģētajiem datiem.
Vēl 2022.gada septembrī pēc Latvijas Bankas pasūtījuma SIA “Latvijas fakti” veiktajā aptaujā vērā ņemama respondentu daļa (16%) norādīja, ka, reaģējot uz enerģijas cenu kāpumu, sākuši atlikt līdzekļus gaidāmo rēķinu nomaksai, kā arī 14% – sākuši mazāk braukt ar automobili. No tiem 43% respondentu, kas vēl nebija reaģējuši, 18% norādīja, ka plāno samazināt patēriņu, kas nav primārs, bet 9% plānoja būtiski samazināt ērtību līmeni. Daļa gan grasījās paspēt ieguldīt energoefektivitātes pasākumos, kas nozīmētu īslaicīgus papildu tēriņus/pirkumus.
Paula skaidro, ka gada pārmaiņas mazumtirdzniecības apgrozījumā šoreiz drīzāk ietekmēja iepriekšējā, tas ir, 2021.gada ceturtā ceturkšņa norises – šo periodu raksturoja plašas tektoniskas svārstības ietekmējošo faktoru intervālā starp komandantstundu un gadumijas svētkiem ar atsevišķiem brīvlaišanas elementiem. Pandēmijas ierobežojumu esamības vai neesamības ietekme daļēji vērojama arī internetā vai pa pastu veiktajos pirkumos. Agrākie paradumi vismaz daļēji ir atgriezušies: iedzīvotāji vairs tik lielā mērā neizmanto iespēju iepirkties attālināti.
Pozitīvs devums ceturtā ceturkšņa mazumtirdzniecības apgrozījuma dinamikā galvenokārt veidojies degvielas mazumtirdzniecības ietekmē, skaidro Paula. Pēdējo triju gadu laikā degvielas mazumtirdzniecības svārstības visai attāli atdarinājušas cenu pārmaiņas šajā preču grupā. Tas norāda uz ne pārāk elastīgu pieprasījumu.
Tikmēr mājokļa preču mazumtirdzniecībā ceturtajā ceturksnī kopumā kāpums nebija vērojams, un tādējādi nerada iespaidu ne par steigu izlietot rīcībā esošos līdzekļus, kam inflācijas dēļ sarūk vērtība, ne arī par būtiskiem individuāliem renovācijas pasākumiem, atzīst Paula. Lai gan otrajā piemērā pirktspējas krituma ietekme, visticamāk, ir būtiska no ilgtspējas viedokļa būtu, ko apsvērt abos šajos piemēros.
Valdības atbalsts enerģijas cenu krīzē uzskatāms par patērētāju pirktspējas un noskaņojuma stabilizatoru, norāda Paula. Tāpat vēl 2022.gadā pieņemtais lēmums par minimālās algas palielināšanu daļēji amortizēs pirktspējas sarukumu, ko radījis cenu kāpums. Tomēr tuvākajos mēnešos vēl arvien gaidāma visai piesardzīga mazumtirdzniecības un privātā patēriņa kopējā dinamika, prognozē Paula.
“Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš atzīst, ka 2022.gads Latvijas patērētājiem bija sliktākais vairāk nekā desmit gadu laikā, vērtējot pēc reālo algu izmaiņām. Vidējo algu pirktspēja pērn samazinājās apmēram par desmito daļu. Taču reālais mazumtirdzniecības apgrozījums pērn pieauga par 4,1%.
Strautiņš skaidro, ka to, kā mainās tās naudas daudzums, kuru cilvēki var atļauties iztērēt ne pirmās nepieciešamības lietām, diezgan labi ilustrē tirdzniecība ar precēm, kas nav pārtika un degviela. Tā pērn auga par 8,6%. Vēl apbrīnojamāka šī aina kļūst, uzzinot, ka mājsaimniecību noguldījumu apjoms pērnā gada decembrī pirmo reizi pārsniedza 10 miljardus eiro, augot par 5,2% gada laikā. Arī privāto uzņēmumu noguldījumu apjoms decembrī šķērsoja “apaļu” robežu, pārsniedzot sešus miljardus eiro.
Lai pretrunu aina būtu pilnīga, Strautiņš arī norāda, ka Latvijas patērētāju noskaņojums it kā ir stipri pesimistisks. Patērētāju noskaņojuma kopējais indekss decembrī bija -32,8 punkti. Tas pats par sevi maz izsaka, bet šī atzīme ir daudz tuvāka visu laiku lielākajam pesimismam (-47,1) nekā vēsturiski vidējam (-8,1). Cilvēki saka, ka viņi esot ļoti, ļoti pesimistiski noskaņoti par valsts ekonomikas nākotni.
Iespējams, ka mazumtirgotāju datiem labāk izskatīties palīdz patērētāju atgriešanās “fiziskajos” veikalos no interneta pasaules, pieļauj Strautiņš. Dati vēsta, ka 2020.gadā, kad sākās pandēmija pārdošana interneta veikalos samazinājās par 3,6%, kam Strautiņam ir ārkārtīgi grūti noticēt. Taču arī pārtikas tirdzniecība pērn pieauga, kaut nedaudz – par 0,4%.
Pērnā gada kopaina tirdzniecībā bija diezgan labvēlīga, taču decembrī pārdošana salīdzinājumā ar iepriekšējo decembri samazinājās par 0,4%. Strautiņš pieļauj, ka mīnusos būs arī 2023.gada pirmā puse. Atsevišķos mēnešos būs kāpums vai kritums atkarībā no pandēmijas beigu saraustītās bāzes efektu līknes jeb apgrozījuma izmaiņām pirms gada.
“Tieši šobrīd patērētājus visvairāk ietekmē lielie mājās patērētās enerģijas – siltuma, elektrības, gāzes un malkas rēķini. Gāzes cenas biržās un malkas cenas malkas plačos jau strauji krīt, taču ir sapirkti krājumi, ir noslēgti līgumi ilgākam laikam. Liels skaits reģionālo apkures uzņēmumu jau ir paziņojuši par tarifu pazemināšanu, bet lielākā ietekme ir “Rīgas siltumam”, tas pieļauj tarifu samazināšanu, sākot no marta vai varbūt vēlāk, atkarībā no patēriņa apjoma,” skaidro Strautiņš.
Lai arī var gaidīt reālo algu kāpumu šī gada pirmajā ceturksnī attiecībā pret iepriekšējo ceturksni, patēriņa cenu indekss neņem vērā patēriņa struktūras sezonālās izmaiņas. Tāpēc Strautiņš uzskata, ka šobrīd ejam cauri kara izraisītās pirktspējas krīzes skarbākajam brīdim. Gada otrajā pusē pamatvajadzību segšanas izmaksas jau saruks strauji, algas turpinās augt, tāpēc tad jau var rēķināties ar strauju patēriņa kāpumu.
Taču gadā kopumā mazumtirdzniecības reālais pieaugums varētu būt pāris procentu, tātad drīzāk mazāk nekā 2022.gadā, prognozē Strautiņš. Savukārt daudz mazākas inflācijas dēļ apgrozījums naudas izteiksmē augs daudz lēnāk nekā pērn, tieši tas varētu būt svarīgākais pašu tirgotāju sajūtām par savas darbības sekmēm.
Strautiņš informē, ka to, cik strauji sarūk valsts kopējais enerģijas importa rēķins, ilustrē tas, ka vidējā elektrības cena “Nord Pool” Latvijas zonā augustā bija 468 eiro, decembrī 271 eiro, bet janvārī līdz šim – 101 eiro. Gāzes cenu kritumam ir grūti izsekot, šobrīd TTF indekss piegādei pēc mēneša ir 54 eiro, bet augstākajā punktā tas pārsniedza 300 eiro, pērnā gada vidējā gāzes cena bija 133 eiro.
“Taču ir jāpagaida, līdz cenu kritums sasniegs patērētājus. Enerģijas cenu dzirnakmens no patērētāju kakla tiek noņemts, bet nospiedums kādu laiku paliks. Reālās algas 2023.gadā kopumā visdrīzāk pieaugs, bet daudz mazāk, nekā samazinājās 2022.gadā. Zaudētās pirktspējas atjaunošanās notiks 2024.gadā, tad tā varētu būt ļoti strauja,” prognozē Strautiņš.
Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Aboliņš skaidro, ka pērn mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā eiro izteiksmē ir pieaudzis par vairāk nekā 20%, taču tēriņu pieaugums pamatā ir noticis inflācijas dēļ. Pagājušā gada decembrī cenu pieauguma ietekme bija izteikti jūtama, un mazumtirdzniecībā pārdotais fiziskais preču apjoms bija par 0,3% zemāks nekā 2021.gada decembrī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Faktiski maksājam vairāk par to pašu, lai arī 2022.gadā kopumā mazumtirdzniecībā pārdotais preču apjoms pieauga par 4,2%.
Pagājušā gada decembrī salīdzinājumā ar 2021.gada decembri Latvijā pieauga degvielas (par 10,9%), apģērbu (par 8,9%), atpūtas preču (par 13,4%) un informācijas tehnoloģiju ierīču (par 10,8%) tirdzniecība, savukārt samazinājās pārtikas (par 5,8%) un elektroierīču (par 4,2%) tirdzniecība, kā arī tirdzniecība internetā (par 10,5%). Āboliņš skaidro, ka šajos rādītājos joprojām ir redzama pandēmijas un Covid-19 ierobežojumu ietekme 2021.gada nogalē, taču kritums pārtikas tirdzniecībā norāda uz pietiekami sarežģītu ekonomisko situāciju.
Cenas ir augušas straujāk nekā ienākumi, un tuvu ne visiem ir uzkrājumi, ar ko amortizēt cenu kāpuma ietekmi, norāda Āboliņš. Tādēļ mainās iedzīvotāji paradumi un patēriņa grozs – izvēlamies lētākas preces. Tā rezultātā, lai arī pārtikas cenu inflācija decembrī sasniedza 29%, mazumtirdzniecības apgrozījums eiro izteiksmē pārtikas veikalos pieauga tikai par 16%.
Arī šogad būtisku pieaugumu Latvijas mazumtirdzniecībā, visticamāk, nav pamata gaidīt, prognozē Āboliņš. Pērn Latvijas iedzīvotāju pirktspēja ir mazinājusies, ko Covid-19 laika uzkrājumi un neliels patēriņa kreditēšanas pieaugums nespēj pilnībā kompensēt. Tāpat inflācija Latvijā joprojām ir augsta, un faktiski tikai decembra rēķinos pilnībā redzam augsto energoresursu cenu ietekmi.
Vienlaikus Āboliņš atzīst, ka labā ziņa gan ir tā, ka gāzes un elektrības cenas krīt, un ja šīs tendences saglabājas, tad siltumenerģijas cenas gada otrajā pusē mazināsies. Arī darba tirgū situācija joprojām ir laba, un darba algas Latvijā šogad noteikti augs.
“Tomēr pieaugums, visticamāk, nebūs īpaši lielāks kā iepriekšējos gados, jo lielākajos eksporta tirgos ir gaidāma recesija un uzņēmumi ir piesardzīgi, jo ekonomikas izaugsmes perspektīvas joprojām ir ļoti neskaidras. Tādēļ šogad kopumā Latvijas iedzīvotāju pirktspēja, visticamāk, nepieaugs un mazumtirdzniecības apjomi Latvijā varētu pat nedaudz sarukt,” prognozē Āboliņš.
Kā ziņots, Latvijā mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums pagājušajā gadā, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās pieaudzis par 4,2% salīdzinājumā ar 2021.gadu, liecina CSP dati.
Tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecībā bija pieaugums par 0,4%, kamēr nepārtikas preču mazumtirdzniecības apmērs, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, auga par 8,6%, bet autodegvielas – par 0,9%.
Savukārt 2022.gada decembrī, salīdzinot ar 2021.gada decembri, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 0,3%. Tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecībā bija kritums par 5,8%, kamēr nepārtikas preču mazumtirdzniecības apmēri, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 0,4%, bet autodegvielas – par 10,9%.
