“Intel” atliek mikroshēmu rūpnīcu būvniecību Polijā un Vācijā
Šis paziņojums būs liels trieciens Polijas un Vācijas valdībām, kas ir ievērojami subsidējušas šos projektus un slavējušas tos kā lielu atbalstu nacionālajai rūpniecībai.
“Intel” paziņoja, ka tai nāksies atlikt arī savus projektus Malaizijā, bet plāni ASV netiks ietekmēti.
Vācijā “Intel” rūpnīcas būvniecību bija paredzēts sākt 2023.gadā, bet tā aizkavējās, jo kara Ukrainā dēļ pieauga inflācija.
Vācijas amatpersonas un “Intel” mēnešiem ilgās sarunās apsprieda finansējumu, līdz abas puses 2023.gada jūnijā parakstīja vienošanos, kas ietver palielinātas subsīdijas.
Vācija palielināja savu subsīdiju 30 miljardu eiro vērtās rūpnīcas projekta uzsākšanai līdz gandrīz 10 miljardiem eiro, kas par apmēram trim miljardiem eiro pārsniedz sākotnēji piedāvāto summu.
“Mēs nesen palielinājām jaudu Eiropā ar mūsu rūpnīcu Īrijā, kas paliks mūsu vadošais Eiropas centrs paredzamā nākotnē,” paziņoja “Intel” vadītājs Patriks Gelsingers.
“Mēs iepauzēsim mūsu projektus Polijā un Vācijā par aptuveni diviem gadiem, pamatojoties uz gaidāmo tirgus pieprasījumu,” viņš piebilda.
Polijā “Intel” bija saņēmusi 1,8 miljardus ASV dolāru (1,6 miljardus eiro), lai izveidotu mikroshēmu rūpnīcu pie Vroclavas. Vācijā “Intel” rūpnīcu bija plānots būvēt Magdeburgā.
Eiropas Savienības (ES) valstis tiecas kāpināt mikroshēmu ražošanu un samazināt atkarību no Āzijas šajā jomā pēc tam, kad pandēmijas izraisīts mikroshēmu trūkums ietekmēja dažas nozares. Krievijas karš Ukrainā palielināja šādas atkarības riskus.
“Intel” pirmdien arī paziņoja, ka saņems tiešu finansējumu no ASV valdības līdz 3 miljardu ASV dolāru apmērā, lai palielinātu mikroshēmu ražošanu ASV armijai. Tā ir daļa no centieniem “nodrošināt pašmāju mikroshēmu piegāžu ķēdi,” teikts kompānijas paziņojumā.
Kompānija arī paziņoja, ka sadarbosies ar ASV Aizsardzības ministrju, lai uzlabotu ASV tehnoloģisko sistēmu elastību.
