Ekonomisti: Ekonomikas stagnācija ir ieilgusi

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula vērtē, ka “pēc gada sākumā vērotā sastinguma Latvijas tautsaimniecības “sejā” pamazām viesusies zināma mīmika, tomēr tā arvien neveido smaidu, un tas sakrīt ar to, ka ģeopolitiskā “teātra” repertuārā komēdiju piedāvājuma īsti nav un būtiski eksporta tirgi lēni elpo ieilgušā ziemas guļā”.

Lai gan ienākumu pieaugums, zemā inflācija, procentu likmju pagriešanās lejupejošā virzienā, kā arī konkrētākas aprises nākamo gadu minimālās algas palielinājumiem pamazām uzlabojušas ekonomikas dalībnieku, tajā skaitā mājsaimniecību un mazumtirgotāju, noskaņojumu, patērētāji, iespējams, vairāk sliecas atjaunot vai palielināt uzkrājumu līmeni, domā Paula.

Atsevišķi rādītāji ekonomisti vedināja domāt par nelielu ekonomikas atdzīvošanos trešajā ceturksnī – noskaņojuma aptauju rezultāti līdz septembrim, kā arī dažu nozaru, piemēram, mazumtirdzniecības un rūpniecības mēnešu dati par jūliju-augustu. Tomēr rūpniecības vilcējspēks bija enerģijas ražošana, kurai bija redzams labvēlīgu gāzes cenu balsts, kas ļāva vairāk enerģijas ražot koģenerācijas stacijās. Paula uzskata, ka šāda faktora ietekme varētu nebūt noturīga.

Savukārt mazumtirdzniecības pozitīvā dinamika jūlijā-augustā bijusi īslaicīga, un entuziasms nav bijis noturīgs – septembrī vērots kritums. Paula skaidro, ka trešajā ceturksnī kopumā būtiskāko pienesumu mazumtirdzniecības reālā apgrozījuma kāpumā veidoja tirdzniecība pārtikas preču veikalos, kā arī degvielas mazumtirdzniecība.

Saglabājas tendence, ka karšu maksājumi uz ārvalstīm aug straujāk nekā iekšzemē, kas norāda uz paradumu maiņu un liek aizdomāties par nepieciešamību pēc strukturāliem biznesa modeļa pielāgojumiem nozares attīstībā, skaidro Paula.

Ekonomiste norāda, ka nenoteiktības apstākļos patērētāji saredz motivāciju uzkrāt, un privāto investīciju aktivitāte ir zema. Arī valdības kapitālo izdevumu dinamika gada pirmajos deviņos mēnešos iezīmē stipri attālinātu taciņu no iepriekš nospraustajiem mērķiem – lielo projektu virzība ir gausa.

Latvijas Bankas ekonomiste uzskata, ka ārējais tirgus ziemā no ziemas miega, visticamāk, vēl nemodīsies – konkurētspējas izaicinājumi gan strukturālā, gan darbaspēka izmaksu veidolā nav tikai Latvijas, bet arī eirozonas aktualitāte. Tāpat gan ģeopolitisko norišu tālākā attīstība, gan ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu gaidas liek ekonomikas dalībniekiem nedaudz aizturēt elpu pirms nākamā soļa, tas ir, pirms jauna investīciju vai patēriņa lēmuma.

“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iepriekšējo nacionālo kontu datu revīzija ir pamainījusi skatu uz to, kas šogad ekonomikā notiek, tostarp 2023.gadā. Atbilstoši jaunākajiem datiem pērn ekonomika pieauga par 1,7% pretēji agrāk uzrādītajam sarukumam par 0,3%. Rezultātā izveidojies pamats datu svārstībām šogad.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais novērtējums, trešajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) gada laikā ir samazinājies par 2,4%. IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 4,1% un pakalpojumu nozarēs par 2,3%. Par 1,3% mazāk iekasēti produktu nodokļi. Izaugsmes krituma dziļumu trešajā ceturksnī par 2,4% izveidoja straujais pieaugums pērn, kas sasniedza 3,6%. Līdz ar to Gašpuitis pieļauj, ka ceturtajā ceturksnī situācija tik drūmu ainu neuzrādīs.

Šā gada trīs ceturkšņu veikums uzrāda, ka ekonomika ir samazinājusies par 0,7% un gadu noslēgs ar kritumu par 0,4%. Gašpuitis skaidro, ka šie dati nemaina kopējo ainu, kas liecina, ka gaidītā atgūšanās gada otrajā pusē iekavējas. To veido joprojām vājā ārējā vide, kuras ietekmē lejupslīde turpinās eksportā un apstrādes rūpniecībā. Ekonomists norāda, ka eirozonas oktobra PMI indekss apstiprina vājo eirozonas izaugsmi, un oktobra inflācijas dati noteiks to, vai decembrī Eiropas Centrālā banka (ECB) procentu likmi samazinās nevis par 25, bet par 50 bāzes punktiem, lai pastiprinātu atbalstu ekonomikai.

Tāpat Gašpuitis norāda, ka sarežģījumi ar Eiropas Savienības (ES) fondu apguvi uzrādās zemajā būvniecības aktivitātē, savukārt iekšējais patēriņš atgūstas ārkārtīgi lēnīgi.

Nākamgad pirktspējas nostiprināšanās turpinās veidot labvēlīgu augsni aktīvākam iekšzemes patēriņam, prognozē Gašpuitis. Tāpat ekonomists norāda, ka zemākas procentu likmes palīdzēs stiprināt patēriņu, nekustamā īpašuma tirgu un būvniecību eirozonā, tai skaitā Latvijā, un balstīs aktivitātes atjaunošanos eksportā. Būtisku ietekmi veidos arī ES fondu ieplūdes pieaugums.

“Tādejādi nākamgad ekonomikas izaugsme ierobežotā apmērā paātrināsies. Jāņem vērā, ka izaugsmi iegrožos visaptverošā nenoteiktība, ko uzturēs ģeopolitiskais saspīlējums pasaulē,” rezumē Gašpuitis.

“Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka jaunākie IKP dati no gaidītā atšķiras visai nepatīkamā veidā. Iepriekš ekonomists vērtējis, ka IKP salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu nav nozīmīgi mainījies (samazinājies 0,1%), bet dati vēstī par samazinājumu par 0,4%.

Savukārt krasi nelabvēlīgās gada dinamikas pārmaiņas – līdz samazinājumam par 2,4% pretstatā daudz mērenākajam 0,5% kritumam otrajā ceturksnī ir saistītas ar pandēmijas un pēcpandēmijas laikā pazīstamo bāzes efektu, kura “raksturs ir kļuvis ļoti temperamentīgs”, skaidro Strautiņš. Ekonomists norāda, ka pērnā gada trešais ceturksnis patīkami izceļas uz gada kopējā fona, jo tad IKP izmaiņu skaitļi bija plus 0,8% pret iepriekšējo periodu, un plus 3,6% pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Līdz ar to Strautiņš atzīmē, ka šī gada “dziļā gramba ir pērnā gada izciļņa spoguļattēls”.

Strautiņš piebilst, ka pirms gada neviens par IKP skaitļiem īpaši nepriecājās, jo tad statistiķiem šķita, ka ekonomika nevis pieaug, bet sarūk. “Vēlāk veiktus pārrēķinus pamana tikai eksperti, bet sabiedrībai tiek pasniegts nemitīgs emocionālo ciešanu kokteilis. Varbūt turpmāku pārrēķinu rezultātā izrādīsies, 2024.gada rudens ekonomikai tomēr bija gluži labs, bet tad tas vairs nekādi neietekmēs mediju veidoto priekšstatu par notikumu attīstības virzienu mūsu valstī,” atzīst Strautiņš.

Ekonomistam nav šaubu, ka ekonomikas izmaiņu virziens šobrīd ir visnotaļ patīkams sabiedrības vairākumam. Reālās algas aug, bet reģistrētais bezdarbs ir mazāks nekā pirms gada. “Neviens nav saticis IKP uz ielas, to nevar ēst un ar to nevar sasildīt māju. Spriest par CSP aprēķināto IKP izmaiņu procentu desmitdaļām šādā situācijā būtu bezjēdzīgi, varētu pat teikt, mazohistiski. Arī paši statistiķi norāda, ka šie aprēķini ir saistīti ar lielu nenoteiktību,” pauž Strautiņš.

Ekonomists norāda, ka ātrais novērtējums arī nav iemesls pārskatīt prognozi par Latvijas ekonomikas pieaugumu šogad par 0,5%. Strautiņš skaidro, ka ekonomika šobrīd ne strauji aug, ne arī ir dziļā krīzē. Tāpat Strautiņam ir skaidrs, ka reālie ienākumi sabiedrības vairākumam nevar ilgstoši augt brīdī, kad IKP pieaugums ir uz vērtējumu kļūdas robežas.

Lai ekonomika augtu, ir jāinvestē, uzsver Strautiņš, norādot, ka pēdējo pāris mēnešu laikā ir izziņoti divi ļoti ievērojami rūpniecības investīciju projekti biotehnoloģiju jomā (“Fibenol” Valmierā un “Asns Investment” Jelgavā) attiecīgi par 700 miljoniem eiro un 150 miljoniem eiro, bet dažu pēdējo dienu laikā izziņoti divi dzīvojamo māju projekti Rīgā kopā par 200 miljoniem eiro. Strautiņš uzskata, ka investori ar ilgtermiņa skatījumu “redz cauri reālās dzīves turbulencei un datu miglai, agri vai vēlu ekonomika sekos viņu nospraustajam virzienam”.

Savukārt “Swedbank” galveno ekonomisti Latvijā Līvu Zorgenfreiju pēdējos mēnešos nepamet sajūta, ka dzīvojam kaleidoskopa ekonomikā – katru reizi, kad uzmet acis datiem, ekonomikas “bilde” izskatās citādāk. Analītiķi vēl nav spējuši “sagremot” lielo septembra datu revīziju, kad otrdien publicēti jauni pārsteigumi.

Lai gan virkne jau iepriekš publicēto datu par trešo ceturksni liecināja, ka aktivitāte vairākās nozarēs ir nedaudz sasparojusies, jaunākie IKP dati liecina par pretējo, atzīst Zorgenfreija.

Iepriekš pieejamie dati neliecināja, ka situācija varētu būt pasliktinājusies, norāda ekonomiste. Piemēram, enerģētikā pievienotā vērtība trešajā ceturksnī visdrīzāk būtiski augusi, uzskata Zorgenfreija, norādot, ka elektroenerģijas ražošana palielinājusies gan koģenerācijā, gan hidroelektrostacijās, gan – īpaši strauji – arī saules elektrostacijās. Saules paneļi trešajā ceturksnī saražojuši gandrīz piekto daļu no visas iekšzemē saražotās elektroenerģijas – tas ir ievērojams pienesums kopējai enerģijas bilancei.

Apstrādes rūpniecībā jūlija un augusta dati liecina, ka trešajā ceturksnī varētu būt bijis samazinājums, tomēr tas visdrīzāk bijis mazāk izteikts nekā iepriekš, vērtē Zorgenfreija. CSP IKP ātrajā novērtējumā minēts, ka ražojošās nozarēs pievienotā vērtība trešajā ceturksnī sarukusi par 4,1%, kas Zorgenfreijai liek domāt, ka būtisks kritums visdrīzāk redzēts būvniecībā, par kuru dati vēl nav publicēti.

Savukārt eksportā pieejamie dati liecināja par nelielu situācijas uzlabojumu, norāda Zorgenfreija. Šī gada jūlijā un augustā gan preču, gan pakalpojumu eksporta ienākumi nedaudz kāpa, salīdzinājumā ar pērno gadu.

IKP ātrajā novērtējumā CSP arī min, ka kopumā pakalpojumu nozarēs kritums bijis 2,3% apmērā pret pērno gadu. Tomēr Zorgenfreija vērš uzmanību, ka, piemēram, dati par mazumtirdzniecību liecina, ka trešajā ceturksnī tika reģistrēts neliels kāpums gan pret iepriekšējo ceturksni (par 1% sezonāli izlīdzinātos datos), gan pret pērno gadu (par 0,5% neizlīdzinātos datos).

“Strādājošo pirktspēja šovasar visdrīzāk jau pilnībā atguvusies no augstās inflācijas šoka. Tas atspoguļojas arī patērētāju noskaņojuma rādītājos, kas nu jau ir pārsnieguši ilgtermiņa vidējo līmeni, un iegājuši optimisma teritorijā. Šīs pozitīvās tendences lai gan lēni, tomēr pamazām sāk atspoguļoties patēriņā – gan jau minētajos mazumtirdzniecības datos, gan vērotajā kāpumā komercbanku klientu karšu tēriņos,” skaidro ekonomiste.

Zorgenfreija secina, ka kritums pakalpojumu pusē meklējams kādās citās nozarēs. Viens no “aizdomās turamajiem” varētu būt publiskais sektors, kur gada pirmajā pusē tika vēroti strauji pieauguma tempi. Piemēram, pēc septembrī veiktās datu revīzijas izrādījies, ka veselības nozarē pievienotā vērtība reālā izteiksmē (bez cenu kāpuma ietekmes) pirmajā pusgadā augusi par ļoti pārsteidzošiem 32% pret pērnā gada atbilstošo periodu. Ekonomistei nav skaidrs, kas šādu kāpumu noteica, bet ir skaidrs, ka tik straujam kāpumam noteikti nav pamata turpināties.

Kopumā Zorgenfreija atzīst, ka trešā ceturkšņa dati bija sliktāki par prognozēto, un ar to vēl nepatīkamie pārsteigumi nebeidzas. Kopā ar šo datu paziņošanu mainīti arī vēsturiskie IKP dati. Tagad izrādās, ka jau kopš pērnā gada nogales ekonomika palēnām sarūk. Zorgenfreija norāda, ka tehniski par recesiju ekonomikā runā, ja tikuši reģistrēti divi ceturkšņi pēc kārtas ar IKP kritumu.

Šodien publicētie dati rāda, ka nu jau gadu dzīvojam, lai arī nelielas, tomēr ekonomikas recesijas apstākļos, secina Zorgenfreija. Gada pirmajos trīs ceturkšņos kopā ekonomika sarukusi par 0,7% pret pērno gadu. Ekonomistei ir skaidrs, ka “Swedbank” prognozēto 0,9% izaugsmi 2024.gadā kopumā nebūs iespējams sasniegt. Lai gan dati mainījušies, interpretācija par ekonomikas stāvokli krasi mainījusies nav – stagnācija ir ieilgusi.

Jau ziņots, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, ir samazinājies par 0,7%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, ir sarucis par 2,4%.