NA un AS vērsušies Satversmes tiesā, lai apstrīdētu pienākumu sabiedriskajiem medijiem raidīt krieviski
Deputāti esot novērojuši, ka gan sabiedriskie mediji, gan to uzraugošā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 3.panta septītajā daļā un 8.panta ceturtajā daļā minēto interpretē kā normas, kas nevis pieļauj, bet uzliek par pienākumu sabiedriskajos medijos veidot saturu mazākumtautību valodās, tādējādi pamatojot nesamērīgi plaša krievu valodas satura klātbūtni sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos.
Latvijai ir pienākums aizsargāt vērtības, kas nostiprinātas tās pamatlikumā, un stiprināt latviešu valodas izmantošanu un latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu, uzskata opozīcijas partijas. NA un AS ieskatā, regulējums, kas paredz sabiedrisko mediju pienākumu veidot saturu mazākumtautību valodās, rada situāciju, kurā sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ne tikai lielu daļu resursu velta satura svešvalodās veidošanai un izplatīšanai, bet arī vājina latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu, kas ir pilnībā pretēji Latvijas Satversmē noteiktajam. Deputātu ieskatā šāda neatbilstība Satversmei jānovērš.
NA līderis Raivis Dzintars uzskata, ka esošo ģeopolitisko izaicinājumu laikā ir īpaši svarīgi stiprināt Latviju kā nacionālu un saliedētu valsti. “Mūsu valstiskuma pamatā ir latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, un tās statuss ir nostiprināts Satversmē. Tomēr acīmredzami ne visiem Satversmē noteiktais šķiet gana būtisks, un notiek centieni palielināt krievu valodas klātbūtni publiskajā telpā, NA to uzskata par bīstamu un nepieļaujamu virzienu,” pauž Dzinars.
Savukārt AS deputāts Edvards Smiltēns uzsver, ka laikā, kad Ukraina cīnās ar Krievijas brutālo nežēlību, tiek jaukti nost piemekļi ar padomju okupācijas paliekām, latviešu valodas kā vienīgās saziņas valodas stiprināšanai ir jābūt pašsaprotamai. “Taču tajā pašā laikā redzam ne tikai vēlmi sabiedriskajos medijos krievu valodu saglabāt, bet tās lomu pat palielināt. Lietā tiek likti visdažādākie argumenti, tai skaitā piesegšanās ar likuma normām. Uzskatām, ka tas neatbilst ne Satversmes garam, ne burtam,” norāda Smiltēns.
Šāds opozīciju partiju rosinājums seko pēc Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) nosūtītās vēstules valsts augstākajām amatpersonām un Saeimas frakciju priekšsēdētājiem ar analīzi par divu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma normu iespējamu neatbilstību Satversmei.
NEPLP uzskata, ka nevar būt obligāts pienākums Latvijas sabiedriskajiem medijiem veidot saturu mazākumtautību valodās, kas realitātē ir krievu valoda.
Padome aicināja amatpersonas rīkoties atbilstoši savai kompetencei un izvērtēt iespēju grozīt likumu vai vērsties Satversmes tiesā.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma redakcija nosaka, ka Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi veido raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodās, “lai veicinātu visu Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, sabiedrības integrāciju Latvijā kā nacionālā valstī un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem”.
Likums nosaka, ka sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir pienākums veidot vismaz vienu programmu kā nacionālu programmu valsts valodā, bet, ja tiek veidotas vairākas programmas, tad nav obligāta pienākuma tās visas veidot valsts valodā. Saskaņā ar minētajām tiesību normām daļa satura – programmas daļa vai pat visa programma – būtu veidojama svešvalodā, skaidro NEPLP.
Nenoliedzot to, ka mazākumtautībām ir tiesības būt iesaistītām valstiskos, demokrātiskos procesos un tām jābūt pieejai informācijai, Satversme tomēr nenosaka, ka valstij šī informācija mazākumtautībām būtu jānodrošina tieši mazākumtautību valodās, uzsver padome.
“Satversme nekādā veidā neparedz valsts obligātu pienākumu nodrošināt mazākumtautību pārstāvjiem informāciju vienā vai vairākās mazākumtautību valodās, tāpat Satversme neparedz izcelt vienu vai tikai dažas mazākumtautību valodas,” pauž padome.
