Valsts prezidents līdz decembrim sagaida konkrētus priekšdarbus attiecībā uz regulējumu par mākslīgā intelekta centra izveidi Latvijā

Rīgas pilī pirmdien pēc Rinkēviča aicinājuma norisinājās diskusija par mākslīgā intelekta centra izveidi Latvijā. Diskusijas mērķis bija pārrunāt iespējamos mākslīgā intelekta centra darbības modeļus, tostarp juridisko formu, kā arī konkrētus nākamos soļus, lai 2025.gada sākumā varētu uzsākt centra darbību un starptautiskos sadarbības projektus.

Tikšanās laikā Valsts prezidents uzsvēra, ka ar mākslīgā intelekta centra izveidi nepieciešams virzīties pēc iespējas ātri. Turklāt paralēli jāturpina arī iesāktie priekšdarbi, lai jau šobrīd gan vietējiem, gan ārvalstu uzņēmējiem būtu iespējas testēt savus risinājumus tā saucamajā “regulatīvajā smilšu kastē”.

Rinkēvičs uzsvēra, ka ideja par mākslīgā intelekta centra izveidi Latvijā sākotnēji balstījās drošības apsvērumos. Prezidents norādīja, ka tehnoloģiju attīstība ir ātra, un mākslīgā intelekta jomā starp lielvalstīm notiek skrējiens par to, kurš ieņems dominējošo stāvokli.

“No vienas puses, šī attīstība mums rada papildu iespējas ekonomikas izaugsmei, bet no otras puses arī papildu riskus. Tādējādi uzskatu, ka Latvijā ir jābūt prasmēm, lai izvērtētu šos riskus. Mums ir svarīgi izprast draudus, kas saistīti ar mākslīgā intelekta tehnoloģiju iejaukšanos demokrātijas procesos un pat tiešu ļaunprātīgu uzbrukumu,” pauda Rinkēvičs.

Diskusijā Valsts prezidents vērsa uzmanību, ka 24.aprīlī Nacionālā drošības padome vienojās atbalstīt nacionālā mākslīgā intelekta centra veidošanu, sadarbojoties Latvijas Universitātei, Rīgas Tehniskajai Universitātei un Rīgas Stradiņa universitātei. Tajā brīdī kā centra galveno uzdevumu izvirzīja prasmju veidošanu mākslīgā intelekta izmantošanai valsts drošībai un zināšanu ekonomikas izaugsmei. Šim centram būs jāveic divi pamatuzdevumi – attīstīt un aizsargāt.

Valsts prezidents klāstīja, ka viņš šo diskusiju redz kā iespēju vienoties par centra darbības fokusu, lai tas ir papildinošs tām darbībām, kas jau tiek veiktas, un nekonkurē ar citām uzsāktajām iniciatīvām, piemēram, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs un “Cert.lv”.

“Redzu, ka ir trīs galvenie atklātie jautājumi: kādas funkcijas un valsts deleģējumus centrs veiks, kā centrs aktīvi sadarbosies ar universitātēm prasmju celšanai un pētniecībā, kāda būs tā sadarbība ar privāto sektoru, tai skaitā starptautiskajiem partneriem? Esot darba vizītē ASV šī gada septembrī un runājot ar lielajiem ASV tehnoloģiju uzņēmumiem, tie izrādīja lielu interesei sadarboties ar Latviju. Mums šī iespēja ir jāizmanto pēc iespējas ātrāk,” skaidroja Rinkēvičs.

Viņa ieskatā Latvijai patlaban ir svarīgs citāda veida konkurētspējas izrāviens. Rinkēvičs atzīmēja, ka mākslīgā intelekta attīstība rada labus apstākļus izmantot šo iespēju. Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija nevarēs kļūt par valsti, kas rada pavisam jaunu mākslīgā intelekta tehnoloģiju, bet var izmantot jau esošus sasniegumus un vairot to pielietojamību dažādās jomās, kā, piemēram, drošība, veselība, izglītība.

Diskusijā piedalījās viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV), ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P), izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), kā arī Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes rektori, Valsts Digitālās attīstības aģentūras direktors, VAS “Elektroniskie sakari” valdes priekšsēdētājs, telekomunikāciju uzņēmumu “Tet”, “Latvijas mobilais telefons” un Latvijas Valsts Radio un televīzijas centra vadība, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors, “Cert.LV” vadītāja un Mākslīgā intelekta Latvijas asociācijas izpilddirektors.