Latvijas Banka paaugstinājusi inflācijas prognozi šim gadam līdz 14,8%

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2022.gadam no iepriekš martā lēstajiem 9,5% līdz 14,8%, aģentūru LETA informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Nākamajam gadam inflācijas prognoze palielināta no martā lēstajiem 3,7% līdz 7%.

Latvijas Bankā norāda, ka karadarbības Ukrainā nelabvēlīgā attīstība apgrūtina globālo resursu pieejamību un ilgāk uztur augstākas resursu cenas. Tas liek paaugstināt inflācijas prognozi.

Vienlaikus gada vidējās inflācijas prognoze 2024.gadam paaugstināta no martā lēstajiem 2,1% līdz 2,4% apmērā.

Latvijas Bankā atzīmē, ka 2024.gadam nākotnes darījumos gaidāmā energoresursu cenu krituma ietekmē, paredzot ģeopolitiskās situācijas uzlabošanos, inflācija samazināsies līdz 2,4%.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Latvijas makroekonomiskās prognozes izstrādātas augstas nenoteiktības apstākļos, ko rada Krievijas sāktā kara neprognozējamā virzība un ar to saistītā globālo cenu attīstība.

Latvijas Bankas pārstāvji informē, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis ekonomisko vidi, un karadarbības attīstība pastiprina jau esošos ar Covid-19 pandēmijas norisēm saistītos globālo piegādes ķēžu pārrāvumus, globālo enerģijas, materiālu un komponentu cenu spiedienu, kā arī nenoteiktību. Ņemot vērā jaunos apstākļus, jūnijā koriģētas un būtiski palielinātas eirozonas inflācijas prognozes, savukārt izaugsmes tempi samazināti šim un nākamajam gadam.

Inflācijas kāpums ir mainījis monetārās politikas virzību vairākumā pasaules reģionu – nolemts mazināt monetārās politikas atbalstu un paaugstināt procentu likmes, tādējādi sadārdzinot aizņemšanās izmaksas valdībām un privātajam sektoram, skaidro Latvijas Bankas pārstāvji.

Eirozonā inflācijas līmenis turpina augt un tās spiediens ir kļuvis plašāks un spēcīgāks, strauji palielinoties daudzu preču un pakalpojumu cenām. Šādos apstākļos un atbilstoši iepriekš paustajām perspektīvas norādēm Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome ir lēmusi par atbalstošās eirozonas monetārās politikas normalizāciju.

Jūnija sēdē ECB Padome nolēma no 2022.gada 1.jūlija pārtraukt neto aktīvu iegādes. Turklāt ECB Padome plāno jūlija monetārās politikas sanāksmē paaugstināt galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem, sākot procentu likmju paaugstināšanas ciklu. Sagaidāms, ka septembrī galvenās ECB procentu likmes tiks celtas vēlreiz. Šo likmju paaugstināšanas apmēru noteiks aktualizētās vidējā termiņa inflācijas prognozes. Gaidāms arī, ka pēc septembra būs nepieciešams turpināt pakāpenisku procentu likmju celšanu.

Globālo enerģijas un pārtikas cenu un ražošanas izmaksu pieaugums liek palielināt arī Latvijas inflācijas prognozes šim un nākamajam gadam, skaidro Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas mājsaimniecību patēriņa grozā liels īpatsvars ir pārtikai un enerģijai, kuru cenu pieaugums ir īpaši straujš, un tas liek inflācijai Latvijā kāpt straujāk nekā valstīs ar zemāku pārtikas un enerģijas īpatsvaru tēriņos.

Savukārt valdības atbalsts, kas gada sākumā ļāva mājsaimniecībām īstermiņā segt izdevumus un mazināt enerģijas cenu ietekmi uz inflāciju, ir lielā mērā beidzies.

Latvijas Bankas pārstāvji arī norāda, ka algu pieaugums, ko joprojām uztur darbaspēka trūkums, līdztekus materiālu sadārdzinājumam palielina ražošanas izmaksas, ko uzņēmumi mēģina pārnest uz produkcijas cenām.