Aptauja: Saules aizsargkrēmu nelieto gandrīz katrs trešais iedzīvotājs

Saules aizsargkrēmu nelieto gandrīz katrs trešais jeb 31% Latvijas iedzīvotāju, secināts “Benu aptiekas” Veselības monitoringā, kas veikts sadarbībā ar pētījumu kompāniju “SKDS”.

Aptaujas dati liecina, ka visbiežāk iedzīvotāji saules aizsargkrēmu lieto, dodoties uz pludmali, tomēr arī šajā gadījumā to dara mazāk nekā katrs otrais respondents – 46%, bet vienmēr, uzturoties saulē, to dara 18%.

Tikmēr 18% saules aizsargkrēmu lieto, atpūšoties pie dabas, 13% – uzturoties dārzā, 5% – makšķerējot, 4% – apmeklējot āra pasākumus, 4% – sportojot, 4% sniedza citu atbildi, bet 6% konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Ievērojami retāk saules aizsargkrēmu lieto vīrieši – viņu vidū vienmēr pirms došanās saulē to dara tikai 9%, kamēr sievietēm šis rādītājs ir 27%. Pludmalē saules aizsargkrēmu lieto 39% vīriešu un 52% sieviešu. Tāpat vīrieši gandrīz divreiz biežāk norādījuši, ka nekad nelieto saules aizsargkrēmu – 41% vīriešiem pret 21% sievietēm.

Ņemot vērā ekstremālo karstumu, laikā no plkst.10 līdz plkst.16 nav ieteicams uzturēties tiešos saulesstaros, jo nopietns apdegums var izveidoties ļoti īsā laikā, uzsver “Benu aptiekas” klīniskā farmaceite Ilze Priedniece. Gadījumā, ja ir jādodas ārā, viņa iesaka lietot saules aizsargkrēmu, tomēr jāatceras, ka neviens līdzeklis nenodrošina 100% aizsardzību. Izvēloties saules aizsargkrēmu, jāpievērš uzmanība tam, lai tie nodrošinātu aizsardzību gan pret UVA, gan UVB stariem,

Saules aizsargkrēmus jāuzklāj ādai 20 līdz 30 minūtes pirms atrašanās saulē. Tāpat tos nepieciešams uzklāt atkārtoti ik pēc divām stundām, kā arī pēc peldēšanās vai pastiprinātas svīšanas.

Karstajā laikā jāatceras par atbilstoša apģērba izvēli – vieglām un gaišām drēbēm, kas veidotas no dabīgiem materiāliem kā lins vai kokvilna, kā arī nedrīkst aizmirst par galvassegu un saulesbrillēm. Tāpat jāatceras par regulāru ūdens uzņemšanu visas dienas garumā. Dienas laikā ieteicamās aktivitātes ir ieteicams samazināt vai ieplānot vakarā, tai skaitā fizisku darbu un sportošanu.

Gadījumā, ja sanācis apdegt, pirmā palīdzība ir došanās ēnā vai telpās, ādu nepieciešams atvēsināt – vēsām ūdens kompresēm var izmantot dvieli vai drānu, kā arī dušu vai peldi.

Lai ādu nomierinātu, mitrinātu, veicinātu dzīšanu un ādas atjaunošanos tai uzklāj vieglas konsistences līdzekli kā putas, krēmu, gēlu, kas satur dekspantenolu, alveju vai hialuronskābi un vēl citas sastāvdaļas. Jāseko līdzi šķidruma uzņemšanai, papildus jādzer ūdens, jo tas organismā tiek pastiprināti zaudēts.

Savukārt sāpju mazināšanai var izdzert bezrecepšu pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus. Ādai jāļauj sadzīt un jāizvairās no saules iedarbības, norāda farmaceite. Uz ādas apdegumiem noteikti nevajag lietot pārtikas produktus kā krējumu, sviestu, eļļu, jo papildus var kairināt ādu, kā arī taukaini līdzekļi kavē ādas atdzišanu. Nopietnos gadījumos gan uzreiz ir jāmeklē mediķu palīdzība.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju “SKDS”, jūnijā aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus.