AM rosinās Latvijā ieviest vispārējo valsts aizsardzības dienestu

Plānots, ka valsts aizsardzības dienests pakāpeniski tiks ieviests piecu gadu laikā. No 2023.gada 1.janvāra norisināsies pirmais ieviešanas posms, kuram varēs pieteikties brīvprātīgi.

Pirmajā gadā varētu tikt iesaukti apmēram 1000 cilvēku.

Iesaukums tiek plānots divas reizes gadā – 1.janvārī un 1.jūlijā. Tāpat būs iespējams izvēlēties dienestu no četriem veidiem. Varēs iekļauties valsts aizsardzības dienestā vai arī noslēgt piecu gadu ilgu dienestu Zemessardzē (20 dienas gadā). Tāpat būs pieejams vada komandiera kurss augstskolā, kā arī alternatīvais – Iekšlietu ministrijas, Veselības, Labklājības ministrijas – dienests.

Paredzēts, ka dienests ilgs 11 mēnešus.

Lai iestātos valsts aizsardzības dienestā, Latvijas pilsonim – vīrietim – jābūt vecumā no 18 līdz 27 gadiem. Sievietes varēs pieteikties brīvprātīgi.

Paredzēts, ka iesauktajiem tiks maksāta kompensācija 400 eiro apmērā ikdienas izdevumiem. Valsts apmaksās ēdināšanas izdevumus un dzīvošanu kazarmās, kā arī iesauktajiem būs pieejama sporta infrastruktūra. Iesauktajām personām ir paredzēts arī viens brīvlaiks viena mēneša garumā, kā arī varētu būt paredzēta iespēja nedēļas nogalēs doties mājās.

Jauniešiem, atsakoties iesaistīties kādā no četriem piedāvātajiem variantiem, būs paredzētas sankcijas, tomēr ministrs patlaban neminēja, kādas tieši tās būs. “Nebūs situācija, ka nekā nebūs,” piebilda ministrs un atgādināja par Somijas praksi, kur, atsakoties no dienesta, iedzīvotajiem var piemērot ceļošanas ierobežojumus.

Atlases procesa detaļas vispārējam valsts aizsardzības dienestam un tam, kā aizsardzības resors izvēlēsies konkrētu jaunieti dienestam, ministrs patlaban precīzi neminēja. Aizsardzības resors šajā atlasē plānojot izmantot valstī pieejamās datu bāzes un personificētu pieeju katram no jauniešiem. Savukārt veselības stāvokļa prasības būšot analogas Zemessardzei.

Attiecībā uz alternatīvo dienestu un tā pienākumiem Pabriks norādīja, ka sarunas ar atbildīgajām ministrijām vēl turpināsies, taču AM piedāvās to, ka alternatīvajā dienestā pavadītais laiks būtu līdzīgs kā Zemessardzē – trīs nedēļas gadā piecus gadus pēc kārtas. “Redzam, ka, piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un medicīnas jomai ir vajadzīgi palīgi,” piebilda ministrs.

Vispārējā valsts aizsardzības dienesta ieviešanā pirmos divus gadus aizsardzības resors varētu iztikt ar esošo armijas infrastruktūru, taču vēlāk gan summas sāktu pieaugt un “procesa vidū” šī sistēma izmaksātu aptuveni 120 miljonus eiro, skaidroja Pabriks un piebilda, ka nepieciešams sagatavot arī papildus instruktorus.

AM izvirzītais mērķis ir piecu gadu laikā sasniegt NBS kara laika struktūru 50 000 pilsoņu apmērā, ko veidotu aktīvās vienības – 14 000, Zemessardzes vienības – 16 000 un rezerves vienības – 20 000 pilsoņu apmērā.

Par reformu esot informēts arī premjers, informācija sniegta arī koalīcijas politiķiem. Vienlaikus sagaidāms, ka par AM piedāvāto reformu būs diskusijas, taču, kā uzsvēra Pabriks, ministrija esot arī atvērta citiem piedāvājumiem.

Ministrs gan aicināja piedāvāto reformu neasociēt ar obligāto militāro dienestu un atgādināja, ka, neskatoties uz reformu, Latvijā turpinās pastāvēt profesionālais militārais dienests. LETA jau rakstīja, ka Latvijā regulāri bijušas diskusijas par obligātā dienesta atjaunošanu. Latvija 2006.gadā pieņēma lēmumu par atteikšanos no obligātā dienesta.

Reformas īstenošanai AM tuvākajā laikā uz valdību virzīs normatīvo aktu grozījumus un speciālu likumprojektu. Gala lēmums par reformu būs jāpieņem Saeimai.