Aptauja: 76,6% iedzīvotāju joprojām augsts satraukums par Krievijas karu Ukrainā

Latvijā iedzīvotāju uztraukums par Krievijas izvērsto agresiju Ukrainā joprojām ir augsts – kopumā 76,6% respondentu savu uztraukumu vērtē kā augstu vai ļoti augstu (10 baļļu skalā to vērtē no 7 līdz 10), secināts jaunākajos BENU Aptiekas Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, jūlija sākumā aptaujājot vairāk nekā 1400 respondentu. Jāatzīmē, ka nepilnu divu mēnešu laikā šis rādītājs ir nedaudz samazinājies, jo maijā savu uztraukumu kā augstu vai ļoti augstu vērtēja 84,6%.

Jūlija sākumā vidējs satraukuma līmenis ir 11,6% iedzīvotāju (10 baļļu skalā to vērtē ar 5 vai 6), bet 10,7% respondentu ir zems vai ļoti zems satraukuma līmenis (10 baļļu skalā to vērtā no 1 līdz 4). Tikmēr maija sākumā vidējs satraukuma līmenis bija 7,8% iedzīvotāju, bet 7,5% respondentu bija zems vai ļoti zems satraukuma līmenis.

Salīdzinot rezultātus pēc respondentu dzimuma, atklājas, ka Krievijas izvērstā kara dēļ nedaudz augstāku satraukuma līmeni izjūt sievietes – viņu vidū augsts vai ļoti augsts satraukums ir 79%, kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 76%. Šajā ziņā atšķirības starp dzimumiem ir izlīdzinājušās, jo maija sakumā augstu vai ļoti augstu satraukumu izjuta 88% sieviešu un 76% vīriešu. Vidēju satraukumu jūlija sākumā izjūt 14% sieviešu un 13% vīriešu, bet zems vai ļoti zems satraukums saistībā ar notikumiem Ukrainā ir 12% sieviešu un 12% vīriešu. Turpretī maija sākumā vidēju satraukumu izjuta 6% sieviešu un 11% vīriešu, bet zems vai ļoti zems satraukums bija 5% sieviešu un 11% vīriešu.

Pēc ģimenē lietotās sarunvalodas augstāks satraukuma līmenis saistībā ar Krievijas izvērsto karadarbību Ukrainā ir latviešiem – to vidū augstu vai ļoti augstu satraukumu izjūt 79% respondentu, bet krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 70%. Tikmēr vidēju satraukumu izjūt 11% latviešu un 18% krievvalodīgo, bet zems vai ļoti zems satraukums ir 10% latviešu un 13% krievvalodīgo. Maijā augstu vai ļoti augstu satraukumu izjuta 88% latviešu un 72% krievvalodīgo, vidēju satraukumu izjuta 8% latviešu un 10% krievvalodīgo, bet zems vai ļoti zems satraukums bija 5% latviešu un 19% krievvalodīgo.

Analizējot datus pēc respondentu vecuma, secināms, ka augsts satraukuma līmenis saglabājas pilnīgi visās vecuma grupās, bet īpaši augsts tas ir cilvēkiem vecumā no 55 līdz 74 gadiem (81%), cilvēkiem no 45 līdz 54 gadiem (78%) un vecumā no 35 līdz 44 gadiem (77%), kamēr pārējās vecuma grupās šis rādītājs ir no 71% līdz 73%. Arī maijā situācija kopumā bija līdzīga – īpaši augsts satraukums bija vecumā no 35 līdz 44 gadiem (88%), no 55 līdz 74 gadiem (87%) un vecumā no 45 līdz 54 gadiem (86%), kamēr pārējās vecuma grupās šis rādītājs bija no 78% līdz 83%.

Ģimenes ārste Zane Zitmane aicina vasaras saulaino laiku izmantot, lai atjaunotu iekšējos resursus, tai skaitā stiprinātu arī mentālo veselību, jo pēdējo divarpus gadu laikā ir bijis daudz dažādu satricinājumu, izmaiņu, neskaidrības un nenoteiktības. Nedrīkst aizmirst, ka cilvēka mentālā veselība ir cieši saistīta arī ar fizisko labsajūtu un ilgstošs satraukums organismam nenāk par labu. Eksperte min vairākus ieteikumus, lai mazinātu satraukumu un kopumā stiprinātu mentālo veselību:

Labākās zāles ir kustība – mēģiniet doties biežāk pie dabas, pastaigājieties gar jūru, brauciet ar velosipēdu vai sāciet nūjošanu!

Atcerieties par veselīgu uzturu – siltā un karstā laikā nebūtu ieteicamas smagas, kalorijām piesātinātas maltītes, bet tieši laikā būs sezonas augļi un dārzeņi, dažādi svaigie salāti, zivis, pilngraudu produkti, liesa gaļa un piena produkti. Tāpat augļu un dārzeņu sezonā gatavojiet sulas, veselīgos smūtijus un izmēģiniet jaunas receptes!

Izmēģiniet jaunas lietas un hobijus, kas ne vien nodarbinās prātu, bet arī sniegs prieku un gandarījuma sajūtu!

Satieciet radus, draugus un iepazīstiet jaunus cilvēkus – pandēmijas laiks ierobežoja socializēšanos, tomēr šobrīd tas atkal ir iespējams, tāpēc izmantojiet iespēju aizpildīt laiku ar kopīgām aktivitātēm un došanos ciemos!

Nepārslogojiet savu prātu un izmantojiet tikai uzticamus informācijas avotus – ierobežojiet uzņemtās informācijas daudzumu un sociālajos tīklos pavadīto laiku!

Ierobežojiet kaitīgos ieradumus – lai arī var šķist, ka alkohols un tabaka sniedz īslaicīgu relaksāciju tomēr patiesībā tie nodara postu gan fiziskajai, gan mentālajai veselībai!

Ja netiekat galā, nekautrējieties meklēt palīdzību – situācijās, kad ilgstoši bijusi pārāk liela mentālā noslodze, dažādi satraukumi un parādās trauksme vai nespēja tikt galā, ir jāmeklē speciālista palīdzība, lai neattīstītos nopietnākas mentālās veselības problēmas.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, no 1. līdz 3.jūlijam aptaujājot 1478 respondentus.