Viena no Peršēvica košākajām skulptūrām līdz tūrisma sezonas beigām skatāma Kuldīgas pilsētvidē
Tēlnieka Egona Peršēvica viens no pēdējiem darbiem – skulptūra “Jūras mātes nolaupīšana” šobrīd grezno Kuldīgas šarmanto pilsētvidi pie Ventas rumbas. “Rezidence Kafe Venta” teritorijā pie skaistā Kuldīgas tilta tā būs skatāma līdz pat tūrisma sezonas beigām.
“Šo darbu radīju, balstoties uz savām sajūtām par to, ko man nozīmē būt cilvēkam pie jūras šodien, šajā laikmetā. Tā ir liela bijība un neliela kolektīvās vainas apziņa,” stāsta tēlnieks. “Šī skulptūra ir atgādinājums tam, cik mēs savtīgi un nežēlīgi izturamies pret jūru.” Aizvadītā gada vasarā Egona Peršēvica “Jūras mātes nolaupīšana” bija eksponēta uz Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” terases kā daļa no vairāku mākslinieku kopizstādes ar nosaukumu “Jūrā pie Liepājas pazudis cilvēks”.
Izteikta atsauce uz iepriekš radītiem mākslas darbiem un konkrēti uz vienu no pasaulē zināmākajām antīkajām skulptūrām, kas pazīstama ar nosaukumu Venus de Milo šajā skulptūrā izmantota apzināti.
Pēc daudzu zinātnieku domām, antīkajā skulptūrā “Milosas Venēra” ir attēlota jūras dieviete Amfitrīte. Latviešu mitoloģijā tās funkcijas daļēji pārklājas ar dievību, ko pazīstam kā Jūras māti.
Darbā mākslinieks risinājis gan feminisma, gan arī ekoloģijas tēmu. Pēdējo ir vieglāk nolasīt – tāpēc Jūras māte stāv uz piesārņotas jūras grunts, un galva tai iepinusies vecā plastmasas maisiņā, kas ir viens no visbiežāk sastopamajiem piesārņojumiem. Arī ar krāsojumu mākslinieks centies radīt jūras dzelmes asociāciju, sadarbībā ar gleznotāju Uldi Rubezi apgleznojot to lazējošām, plūstošām krāsām zilgani zaļos toņos.
“Stāsts par dievieti Amfitrīti ir skumjš, jo Senajā Grieķijā pirms jauno dievu ienākšanas, tā bija visas jūras valdniece, bet jaunajā Panteonā viņa ieņem vien Neptūna sievas lomu. Ir līdzības ar to, kā mūsdienu cilvēks redz jūru vai dabu kopumā – kā mums piederošu resursu. Mēs to esam nolaupījuši dieviem,” skaidro mākslinieks.
Egons Peršēvics ir tēlnieks, topošais mākslas doktors un pedagogs ar vairāk kā 10 gadu stāžu, kas šobrīd pasniedz gan Latvijas Mākslas akadēmijā, gan Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā. Viņš ir autors arī tādiem popularitāti iemantojušiem lielformāta mākslas darbiem kā Daugavpils Marka Rotko mākslas centra Spoku zirgs, pirms diviem gadiem jūrā pie Ziemeļu mola skatāmā Karostas nāra, kā arī lotosa pozā sēdošā Milda, kas ir parafrāze par Brīvības pieminekli (šobrīd skulptūra skatāma uz ūdens Beberliņu atpūtas parkā Liepājā).
Jau trešo sezonu Egons Peršēvics ir kurators Karostas ūdenstorņa mākslinieku rezidencei, kur vasarās pārcelt savas darbnīcas un eksponēt darbus publiskai apskatei viņš aicina izcilākos Latvijas māksliniekus. Iepriekšējos gados tie bijuši gleznotāji Ritums Ivanovs, Agate Apkalne, Atis Jākobsons, Elīna Zunde un Andris Vītoliņš, savukārt šovasar tur strādā Veronika Frolova un Reinis Liepa. Tie visi ir pieredzējuši un ļoti spējīgi mākslinieki, kuru veikumu nevar apšaubīt – tas arī ir galvenais izvēles kritērijs.
Lai publikai būtu interesantāk vērot māksliniekus darbībā, arī Egons pats vasarās strādā uz vietas tornī. Aizvadītājā sezonā tur tapa viņa skulptūra – “Mākslinieka manifests”, kas arī šobrīd aplūkojama Kuldīgā – pie Latvijas Mākslas akadēmijas jaunas filiāles Kalpaka ielā 4.
