Saldus novada militārā mantojuma dažādās sejas

Šķiet, ka Saldus novadam garām nav gājis neviens karš. Jau Lielā Ziemeļu kara laikā nopostīta Saldus pils, lielus postījumus aiz sevis atstāja arī 1.pasaules karš, pēc tam Otrais pasaules karš, kad šeit bija Kurzemes katls. Pēc kara Padomju armija Saldus novadu izmantojusi savu militāro objektu vajadzībām. Novadā atstāts pamatīgs militārais mantojums, kura sekas iedzīvotāji izjūt vēl šodien.
Jāpamet mājas augstāka mērķa vārdā
Ilgus gadus Zvārdes pagasts bija pazudis no Latvijas kartes, jo šeit atradās īpaši slepens PSRS militārs objekts. 1955. gadā Zvārdes un Kārķu ciema iedzīvotājiem nācās pamest savas mājas, lai šeit 24 000 ha platībā varētu izveidot PSRS kara aviācijas bumbu mešanas treniņu poligonu. Tika likvidēti pieci kolhozi un iedzīvotāji bija spiesti doties dzīvot citur, lai padomju kara lidotāji varētu trenēties bumbu nomešanā.
Poligona darbības laikā tika saspridzinātas ne tikai Kārķu un Zvārdes baznīca, bet arī izpostīti kapi un nereti cieta arī saimniecības, kas atradās blakus poligonam. Tikai Atmodas laikā izdevās pārtraukt poligona darbību un iedzīvotāji pamazām varēja atgriezties savās izpostītajās mājās. 1993. gadā no jauna izveidoja Zvārdes pagastu. Šobrīd Zvārdes pagastā dzīvo 360 iedzīvotāji.
Lai arī poligons savu funkciju jau sen ir beidzis, tomēr reizēm šeit vēl joprojām var atrast padomju armijas atstātās pēdas. Šobrīd poligona nākotne tā īsti nav skaidra, bet interesenti un tūristi šeit var apskatīt Zvārdes kurgānu, no kura virsnieki agrāk vēroja mācības. Kurgāns celts 1981. gadā, saglabājušās gan ir tikai ārējās sienas. Paugurs, uz kura novēršanas tornis celts, veidots no tuvējo māju drupām. No paugura paveras skaists skats uz apkārtējo ainavu un varot redzēt pat Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas skursteņus.
Netālu no Kurgāna ir Zvārdes baznīcas drupas, kur valda neparasts miers un harmonija. Baznīca gājusi bojā PSRS laikā, kad mācību laikā šeit tikušas mestas bumbas. Šobrīd baznīcas teritorija ir sakopta un izveidota āra baznīca.

Priede, kur izdzisa pulkveža dzīvība
Pulkvedis Oskars Kalpaks bija viens no varonīgākajiem cīnītājiem Neatkarības karā. 1919. gada 6. martā kritis pie “Airītēm” netālu no Skrundas. Godinot pulkveža piemiņu, “Airītēs” izveidots Oskara Kalpaka muzejs un piemiņas vieta.
Piemiņas vieta “Airītēs” veidota par saziedotajiem līdzekļiem jau 1920. gadā. 15 gadus vēlāk šeit atklāja muzeju, kurš darbojās līdz 1944. gadam, kad kara laikā šeit izvietoja karaspēka vienības. Pēckara gados ēkā tika iekārtots pasts un dzīvokļi un tikai Atmodas laikā piemiņas vietu atjaunoja.
Šobrīd muzeja ekspozīcijā var iepazīties ar Oskara Kalpaka personību, viņa sasniegumiem un paveikto Latvijas labā. Viens no unikālākajiem muzeja eksponātiem ir priedes stumbra fragments, pie kura O.Kalpaks tika ievainots. Turpat blakus esošajā parkā jebkurā laikā iespējams iziet šķēršļu trasi, Dabas – spēka taku, kurā izvietotas Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma organizētā kokamatnieku plenērā veidotās koka skulptūras un lielformāta gleznas.
Šeit beidzās Otrais pasaules karš
Pie pašas Lietuvas robežas atrodas ciems Ezere. Teika vēsta, ka agrāk šeit atradusies pils, zem kuras apakšā bijušas izbūvētas slepenas ejas un pagrabi un vienam no muižkungiem paticis vērot apkārtni, dzerot tēju uz pils terases. Lai tur vai kā, bet kungi šeit valdījuši dažādi.
Viens no spilgtākajiem noteikti ir Igaunijas muižnieks un Krievijas finansu ministrs un ministru prezidents grāfs Mihaels fon Reiterns. Tas pats, kas pārdeva Aļasku Amerikas Savienotajām Valstīm. Grāfs Lielezeres novadu nopircis 1871. gadā.
Ezeres liktenis cieši saistīts arī ar abiem pasaules kariem. Pirmā pasaules kara laikā Ezeres skolas ēkā atradies 3. Kurzemes Latviešu strēlnieku pulka štābs. Savukārt 1945. gada 8. maijā Muitas namā parakstīts Kurzemes katlā ielenkto vācu karaspēka daļu kapitulācijas akts. Tiek uzskatīts, ka ar to Ezerē faktiski beidzies 2.pasaules karš.
Šobrīd “Muitas namā” atrodas kultūrvēstures un novadpētniecības materiālu krātuve un izveidota ekspozīcija par 2.pasaules karu, kā arī Ezeres vēsturi un iedzīvotājiem. Vēl Ezerē var apskatīt slūžas ar neparastu formu, kas izveidotas dzirnavu dīķī.

Foto: Agrita Grīnberga, Kuramo