Ventspils mērs: Savlaicīga uzņēmējdarbības pārorientēšana ļauj būt optimistiem
Ventspilij krīzes laikus palīdzēs pārdzīvot savlaicīga pārorientēšanās no tranzīta uz rūpniecību, kas ļauj nodrošināt zemu bezdarba līmeni, intervijā uzsver Ventspils domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš (“Latvijai un Ventspilij”). Pēc viņa vārdiem, premjera Krišjāņa Kariņa piesauktā viedā reindustrializācija pilsētā jau faktiski esot notikusi, kas ļaujot nākotnē raudzīties gana optimistiski. Vienlaikus pilsēta strādā pie jaunu objektu izveides, kas Ventspilij piesaistītu viesus ārpus aktīvās tūrisma sezonas, tādējādi veicinot mazo un vidējo uzņēmēju darbību.
Šovasar Ventspilī atklājāt zinātnes centru “Vizium”. Ko jaunais objekts nozīmē pilsētai?
Mums ir prieks, ka esam Latvijā pirmie. Baltijas valstīs igauņi bija pirmie, bet mēs esam apsteiguši lietuviešus. Pašlaik Lietuvā top pirmais zinātnes centrs Kauņā, kas saucas “Zinātnes sala” (“Science Island”). Tas arī atrodas uz salas. Līdzīgi kā Cēsu Kosmosa centru, to atvērs nākamajā gadā. Mēs patlaban esam vienu sezonu priekšā, un tā ir liela priekšrocība. Katrai pašvaldībai galvenais izaicinājums ir tūrisms laikā, kad nav tūrisma sezonas. Šis ir tas objekts, kas strādās arī tad, kad nav saules vai sniega, bet ir vēlme kaut kur aizbraukt. Esmu pārliecināts, ka tas piesaistīs tūristus, kas ir liels atbalsts mazajiem un vidējiem komersantiem, kuri strādā servisa jomā. Viņiem vienmēr ir šī sezonalitātes problēma, kad “plānu tauku kārtiņu” var uzkrāt vasarā, bet ziemā apmeklētāju nav.
No pirmās dienas šo centru esam redzējuši ne tikai kā tūrisma un izklaides objektu, bet galvenokārt kā izglītojošu objektu bērniem un jauniešiem. Tā ir pievienotā vērtība, kas ir ļoti būtiska, jo gandrīz katrs no vairāk nekā 80 eksponātiem ir izglītojošs. Tā projekts ir radies, un tā esam to iecerējuši un attīstījuši, jo visas septiņas galerijas ir tieši mērķētas uz to, kā attīstīt jauniešiem interesi par zinātni – kas ir cilvēka ķermenis, matemātika, fizika, kādas ir zinātnes iespējas, kādi ir tehnoloģiju sasniegumi. Mūsu centrā moderno tehnoloģiju īpatsvars ir augsts, tādēļ tas mums būs izaicinājums, jo tās nepārtraukti vajadzēs atjaunot. Gādāsim par jauniem piedāvājumiem, lai apmeklētājiem būtu vēlme pie mums atgriezties.
Lai jaunās izglītības iespējas būtu pieejamas iespējami lielākam skolēnu skaitam, jūs minējāt, ka arī zinātnes centriem vajadzētu līdzīgu valsts atbalsta programmu kā “Skolas soma”, kas patlaban ir paredzēta kultūras pasākumu apmeklējumam. Vai ar šādu iniciatīvu esat vērsušies valsts institūcijās?
Mēs zinām, kādi izaicinājumi mūs sagaida ziemā un, iespējams, tuvākā gada laikā, kad daudziem cilvēkiem būs jāaizmirst par ceļošanu. Kopā ar kolēģiem no vēl trijām valstspilsētām esam parakstījuši un nosūtījuši dokumentu izglītības un zinātnes ministrei, vēršot uzmanību, ka šādi centri top. Liepājā zinātnes centrs jau ir atvērts, bet Cēsīs un Daugavpilī vēl top. Šie četri centri, kas saturiskajā ziņā ir radīti ar norvēģu finanšu instrumenta atbalstu, ir tās vides, ko, manuprāt, katram Latvijas skolēnam vismaz reizi gadā vajadzētu apmeklēt. Mūsu centrā un manu kolēģu pilsētās ir radītas izglītojošās programmas, kas nebūt nav izklaide vai atrakcijas, kur pavadīt laiku bez domāšanas. Šeit visur ir iekļauta izglītojošā funkcija. Mūsu centrā ir 20 programmas, četras no tām ir pedagogiem. Pedagogiem arī ir jāmācās to, ko esam šeit radījuši. Pārējās ir bērniem, jauniešiem. Kur tad bērniem mācīties, ja ne zinātnes centros? Nevajag pieļaut, ka visi var aizbraukt uz citu valstu zinātnes centriem. Mūsu piedāvājums ir mērķēts tieši uz izglītības jomu.
Būtu labi, ja arī komersanti redzētu to kā iespēju, lai bērni vēlāk būtu gatavāki 21.gadsimta izaicinājumiem un atrastu sev darbu visaugstākajās tehnoloģiju jomās un būtu labāk sagatavoti studijām augstskolās. Statistika liecina, ka pēdējos gados vidusskolu absolventu skaits ir samazinājies divas reizes, taču ne mazāk izaicinošs ir fakts, ka tie, kuri iestājas augstskolās, nav spējīgi studijas turpināt, jo zināšanu līmenis ir zems. Ventspils Augstskolas elektronikas jomas studiju programmas, manuprāt, ir augstas kvalifikācijas un programmu absolventi ir ļoti pieprasīti darba tirgū.
Augsto tehnoloģiju parkā jums ir “Nākotnes klase”. Ko tā piedāvā?
Augsto tehnoloģiju parka “Nākotnes klase” ir viena no “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas” projekta aktivitātēm, kuru mēs realizējam Eiropas fonda programmā, kas nav Latvijas portfelī, bet ir tiešais Briseles atbalsta instruments. Mēs kopā ar Valmieru kā vienīgie Baltijas valstīs guvām atbalstu. Četri projekta partneri – Valmieras Tehnikums, Ventspils Tehnikums, Vidzemes Augstskola un Ventspils Augstskola – rezultātā ieguva mūsdienīgu tehnisko aprīkojumu. Bet pats galvenais ir saturs – Augsto tehnoloģiju parka speciālisti, iesaistot labākos pedagogus, ir izveidojuši digitālo rīku “Pratne.lv”, kas ir pieejams tiešsaistē un izmantošanai mobilajās viedierīcēs. Jebkura skola to var izmantot mācību procesā. Tas ir milzu darbs, kas ir izdarīts, un Augsto tehnoloģiju parks, kas nav labdarības iestāde, cer ar to pelnīt, tādēļ būtu loģiski un pareizi, ja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atrastu līdzekļus, lai šādu pakalpojumu skolas varētu iegādāties un izmantot. Varbūt ar laiku varēsim tādas klases izveidot arī skolās. Viss atkarīgs, protams, no finansējuma. Es domāju, ka IZM būtu šajā periodā, kad tiek plānotas Eiropas fondu programmas, jāatrod iespēja, kā šāda veida aktivitātes var atbalstīt un iegādāties no fondu līdzekļiem. Mūsu Augsto tehnoloģiju parks varētu būt kā konsultants un sniegt visa veida atbalstu.
Mēs aicinājām izglītības ministri atbraukt un klātienē iepazīties ar jaunajām iespējām, taču līdz šim tas nav noticis. Toties atbrauca Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) un izteica vislabāko novērtējumu. Viņš teica, ka šajā izglītības jomā esam soli priekšā un tiešām būtu labi izmantot gatavos produktus, kas jau šeit ir radīti.
Aizvien biežāk pašvaldībām nākas saskarties ar grūtībām piesaistīt speciālistus. Kā piesaistījāt personālu jaunajam zinātnes centram?
Pie zinātnes centra projekta esam strādājuši 10 gadus. Bija vairāki projekta vadītāji, bija doma, ka jāveido jauna pašvaldības iestāde vai kāda cita juridiska institūcija, kas apsaimniekos Zinātnes centru. 2019.gadā sapratām, ka Ventspils Digitālais centrs, kas ir mūsu pašvaldības iestāde, ko savulaik radījām tikai pieaugušo izglītības veicināšanai informācijas tehnoloģiju jomā, ir īstā institūcija, kurai ir jāuzņemas pienākumi arī par zinātnes centra izveidi, attīstību un darbību. Digitālā centra speciālisti ir radījuši zinātnes centra saturu. Esam lepni par viņu izdarīto darbu, kā arī par tiem cilvēkiem, kuri radīja zinātnes centru.
Kopš projekta “Trešais tēva dēls” laikiem, mūsu Digitālais centrs apkalpo visas Latvijas bibliotēkas. Tagad zinātnes centrā ir telpa, kurā sēž darbinieki un lielajā ekrānā redz visas pašvaldības iestādes, apkalpo visas digitālās sistēmas, pārvalda optisko kabeļtīklu. Mūsu Digitālais centrs ir ļoti jaudīga iestāde. Pēdējais izaicinājums ir apkalpot informācijas tehnoloģiju sistēmas Ventspils Augstskolai.
Ventspilī ir koncertzāle “Latvija”. Kādus jūtat ieguvumus?
Jā, tas ir vēl viens izaicinājums, jo koncertzāle ir lieliska. Mums ir unikālas ērģeles un klavieres. Vai tas ir vēl viens tūrisma magnēts? Protams, tas ir ļoti atkarīgs no repertuāra. Covid-19 pandēmijas dēļ nav bijusi neviena pilna sezona, tādēļ pašlaik ir grūti vēl izvērtēt. Mākslinieciskais vadītājs Miks Magone ir augsta līmeņa profesionālis, taču mums ir viedokļu atšķirības. Vai koncertzāle ir vieta jebkuram viesim? Ne visi mīl moderno mūziku. Tā mums ir aktuāla tēma, un nepārtraukti notiek viedokļu apmaiņa. Koncertzālei jābūt draudzīgai ventspilniekam, nevis tikai šaurai intelektuāļu grupai no Rīgas. Ceru, ka nākotnē koncertzāle piesaistīs papildu apmeklētājus.
Tūristi sūkstas, ka Ventspilī viesnīcu ir par maz. Vai tam piekrītat?
Mums trūkst augstas kvalitātes viesnīcas. Naktsmītņu skaita ziņā mums to ir vairāk nekā Liepājai. Piedāvājums ir ļoti plašs. Mēs uzcēlām tehnikuma dienesta viesnīcu, kur ir numuri, kas atbilst četru zvaigžņu viesnīcas prasībām. Tas mums ļoti palīdz, ja ir kāda basketbola spēle vai starptautisks pasākums, kur ir īpašas prasības un mums jānodrošina augsts līmenis.
Mēs arī ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei (NA) vizītes laikā pašvaldībā teicām, ka ir ļoti svarīgs valsts atbalsts augstas gatavības projektiem, jo dažādu fondu aptvērums saturiskajā ziņā ir ierobežots. Tādu objektu kā rodeļu trase nebūtu iespējams realizēt no Eiropas fondu līdzekļiem. Tāpat aktualizējām jautājumus par rūpniecības attīstību. Valstī maksimāli daudz ir jābūt šādiem fondiem, lai rūpnieciskā ražošana Latvijā attīstītos. Pērn eksportēja 87% no Ventspilī saražotās produkcijas, šā gada pirmajā ceturksnī 91% no saražotās produkcijas ir eksportēts. Tas ir ļoti augsts rādītājs, kas parāda, ka te ir kvalitatīva un konkurētspējīga produkcija.
Vai esat Satversmes tiesai iesnieguši pieteikumu, lai apstrīdētu grozījumus ostu likumā?
Mēs kā pašvaldība vēl neesam iesnieguši. Pieteikumu juristi daudzkārt pārskata un slīpē. Tas nav viegls uzdevums. Mēs noteikti to iesniegsim. Manuprāt, svarīgākais šajā jautājumā ir tas, ka 22 Saeimas deputātu pieteikums, kurā tiek apstrīdēti grozījumi Ostu likumā, ir pieņemts Satversmes tiesā. Pieteikums nav noraidīts un tiks izskatīts pēc būtības. Laika grafiks šādos gadījumos ir apmēram gads. Protams, likuma grozījumi ir pieņemti, un atbilstoši tiem arī ostas strādās, nekas labs pašvaldībai tas nav, bet gan jau tiksim galā.
Kādu ietekmi uz pašvaldību un tās attīstību ir atstājušas 2019.gadā ieviestās ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktās sankcijas bijušajam domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam (“Latvijai un Ventspilij)” un četrām ar viņu saistītajām juridiskajām personām, tostarp Ventspils brīvostas pārvaldei un Ventspils attīstības aģentūrai?
Faktiski ir vienīgi zaudējumi. Protams, ka brīvosta un pilsēta – tās ir divas neatraujamas lietas. 42% no pašvaldības administratīvās teritorijas ir osta. Mēs bijām veidojuši faktiski ostu un brīvostu kā brīvo ekonomisko zonu, kur tika radīta labākā infrastruktūra uzņēmējdarbībai. Līdz 2035.gadam būs spēkā arī šis brīvās ekonomiskās zonas režīms, kas daudziem komersantiem ir svarīgi un izdevīgi. Tas bija ļoti veiksmīgs valsts un pašvaldības kopdarbs 25 gadu garumā, kā rezultātā tika pilnībā restrukturizēta pilsētas ekonomika. No bīstamās tranzītjomas pārorientējāmies uz rūpniecību. Manuprāt, Latvijas jauno laiku vēsturē tāda otra precedenta nav. Padomju laikā Ventspils bija tikai osta, bija tikai daži rūpniecības uzņēmumi. Faktiski viss bija jārada no nulles. Sākām piesaistīt ārvalstu investīcijas. Mūsu koncepts bija katru projektu apkalpot, bet svarīgākais bija, ka mēs būvējām gatavas ēkas. Ja atnāk investors un viņam uzbūvē tieši tādu ēku, kādu viņam vajag, un viņam nav jāinvestē nekustamajā īpašumā, tā ir milzu priekšrocība.
Mums ir īpaša atbalsta sistēma visiem komersantiem, un mēs katru šo projektu pavadām no pirmā kontakta līdz pat atklāšanai un vēl arī pēc tam – regulāri apzvanām mūsu uzņēmumus, interesējamies, kā viņiem iet, kā nepieciešams palīdzēt. Mums pašvaldībā ir arī uzņēmējdarbības veicināšanas komisija, kur uz to uzaicinām dažādu nozaru pārstāvjus, uzklausām viņu problēmas, izaicinājumus un skatāmies, kā mēs varam viņiem palīdzēt.
Nav mazsvarīgi, lai investīciju piesaistes laikā būtu iespējami maz birokrātijas gan no pašvaldības iestāžu, gan no valsts puses. Biznesa inkubators un biznesa atbalsta centrs kā tādi atbalsta instrumenti, kas strādā kopā pilsētā ikdienas saskarsmē, ir ļoti svarīgi. Īpaši šajā pirmajā periodā, kad ir vajadzīgs atbalsts. Šī sistēma ar izglītības iestādēm – Ventspils tehnikumu, Ventspils Augstskolu, ar Augsto tehnoloģiju parku – ir radījusi to, ka mēs rūpniecības apjomu ziņā esam trešā lielākā rūpniecība valstī aiz Rīgas un Liepājas. Apsteidzam tādas vēsturiski veiksmīgas rūpniecības pilsētas kā Jelgava, Valmiera, Daugavpils. Šī gada pirmā ceturkšņa rezultāti ir lieliski, pat no Liepājas daudz neatpaliekam. Tas ir mērķtiecīgi radīts šajos 25 gados. Ļoti mērķtiecīgi – vairāk nekā no 10 valstīm mums ir investori, gan no Rietumiem, gan no Austrumiem. Tas ir bijis pareizs ceļš, sevišķi tagad, kad ir ierobežojumi, kad tranzīts būtiski samazināsies. Tā ir iespēja ventspilniekiem atrast darbu, tādēļ jau ilgāku laiku mums ir zems bezdarbs.
Protams, ka brīvosta ir svarīga arī tagad. Atbalsts no viņu puses ir arī tagad, bet tas nav salīdzināms ar laiku, kad pašvaldība bija brīvostas valdē. Bet mēs esam optimisti – kā teica premjers Kariņš, jāveic viedā reindustrializācija. Viņš gan nav atbraucis, lai apskatītos, kā tas Ventspilī ir izdevies.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā būtiski kāpušas visu energoresursu cenas, kā rezultātā iedzīvotājiem kāpj cenas pakalpojumiem un precēm, viņi ar bažām gaida nākamo apkures sezonu. Kā spēsiet palīdzēt saviem iedzīvotājiem, un vai sociālajā budžetā pietiks līdzekļu?
To, cik daudzveidīga un mērķēta ir pašvaldības sociālā palīdzība tieši tiem cilvēkiem, kuriem tā tiešām ir visvairāk nepieciešama, apliecina tas, ka pašvaldībā ir 42 dažādi pabalstu veidi un 12 veidu sociālā palīdzība. Šāda pieeja ir jau ilgus gadus. Sociālā dienesta speciālisti profesionāli izvērtē katra cilvēka reālo dzīves situāciju, nevis tikai to, vai viņš ir pensionārs vai maznodrošinātais. Palīdzībai ir jābūt ļoti tēmētai un jānovirza tikai tiem, kam tā ir vajadzīga. Pašvaldība jau kompensē izmaksas par siltumenerģiju trūcīgajiem, taču gaidāmā ziema būs liels izaicinājums arī mūsu pašvaldībai.
Kāda pašvaldībā ir situācija ar siltumenerģijas ražošanu?
Mūsu lielajās katlumājās 94% no siltumenerģijas saražo no šķeldas. Vienu katlu, kas ir paredzēts oglēm, līdz nākamā gada beigām nomainīsim. Arī šķeldai cena būtiski pieaug. Pirmais iepirkums beidzās ar cenu, kas mums nav pieņemama, – 32 eiro par berkubu. Mēs tagad mēģinām citādākus veidus – veicam cenu aptauju ar vairākiem pretendentiem. Mums ir ilgtermiņa līgums ar AS “Latvijas valsts meži”, apmēram 1/3 daļu no vajadzīgā šķeldas apjoma mēs saņemam no viņiem. Tur cenu indeksācija ir atkarīga no tā, kā mainās biržas cena, un tā vēl aizvien ir laba. Mums vēl ir laiks šovasar šo jautājumu atrisināt.
Jums ir atbalstīts projekts siltumenerģijas ražošanai no atkritumiem. Kādi būs ieguvumi?
Tā pēc būtības ir katlumājas paplašināšana. To realizē pašvaldības SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts”. Pilnīgi skaidrs, ka tas ir jādara, jo Eiropas regula paredz, ka katru gadu ir jāsamazina atkritumu apglabāšanas apjoms. Eiropas fondu līdzekļi poligona paplašināšanai vairāk nebūs pieejami, Eiropas Komisija to ir definējusi, tādēļ nav variantu. Man nav šaubu, ka to darīs visi poligoni, visi atkritumu apsaimniekotāji. Šī bija vienīgā Eiropas fondu programma, kas bija pieejama. Šaubos, vai tāda nākotnē būs. Mēs bijām vienīgā Latvijas pašvaldība, kas startēja 2014.-2020.gada plānošanas periodā Eiropas Savienības fondu atbalsta programmā un ieguvām 50% atbalstu. Projekta kopējās izmaksas ir 21,9 miljoni eiro.
