Stājies spēkā 17 gadu cietumsods par tramvaja vadītāja nāvējošu saduršanu Liepājā

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments 27.septembrī, izvērtējot apsūdzētā un viņa aizstāves iesniegtās kasācijas sūdzības, atteicis ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā par tramvaja vadītāja nāvējošu saduršanu pērnā gada 1.aprīlī Liepājā, informēja AT.

AT atzina, ka kasācijas sūdzībās ietvertie argumenti daļā par noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju un apsūdzētajam noteikto sodu pamatoti ar atšķirīgu viedokli par lietā iegūto pierādījumu izvērtējumu un tiesību normu interpretāciju, un faktiski pauž viņu neapmierinātību ar apelācijas instances tiesas lēmumā secināto, un vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ.

Līdz ar AT lēmumu stājas spēkā Kurzemes apgabaltiesas lēmums, ar kuru atstāts negrozīts Kurzemes rajona tiesas spriedums un apsūdzētais atzīts par vainīgu Krimināllikuma 116.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma, proti, citas personas tīšas prettiesiskas nonāvēšanas izdarīšanā. Apsūdzētais sodīts ar brīvības atņemšanu uz 17 gadiem, ar probācijas uzraudzību uz trīs gadiem. No apsūdzētā par labu cietušajai piedzīta 10 000 eiro morālā kaitējuma kompensācija.

AT lēmumā norāda, ka apelācijas instances tiesa, atstājot negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, atzinusi, ka pirmās instances tiesa ir izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus atbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām un pamatoti konstatējusi apsūdzētā darbībās visas nepieciešamās un obligātās Krimināllikuma 116.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes.

Tiesa atzinusi, ka ar lietā iegūtajiem pierādījumiem, izvērtējot tos kopumā un savstarpējā sakarībā, apsūdzētā vainīgums viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā ir pierādīts ārpus saprātīgām šaubām. Apelācijas instances tiesa, konstatējot, ka pirmās instances tiesa ir izvērtējusi noziedzīga nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu un apsūdzētā personību, kā arī atbildību ietekmējošos apstākļus, atzinusi, ka apsūdzētajam noteiktais sods – brīvības atņemšana uz 17 gadiem un probācijas uzraudzība uz trīs gadiem – noteikts pamatoti, ievērojot Krimināllikuma 46.pantā norādītos soda noteikšanas vispārīgos principus un šā likuma 35.pantā noteikto soda mērķi. Izvērtējot apelācijas sūdzībās minētos argumentus, apelācijas instances tiesa nav konstatējusi jaunus apstākļus, kas būtu par pamatu apsūdzētajam noteiktā soda mīkstināšanai.