Ālandes upes atpūtas komplekss saņem augstāko novērtējumu Latvijā un dodas uz konkursu Eiropā

Ceturtdien, 20. oktobrī, Starptautiskajā ainavu dienā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) tiešsaistes seminārā paziņoja Eiropas Padomes (EP) Ainavas balvas astotās sesijas Latvijas nacionālās atlases vērtēšanas komisijas lēmumu, par atlases uzvarētāju nosakot un Eiropas konkursam kā Latvijas pārstāvi izvirzot Dienvidkurzemes novada pieteikto projektu “Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem. Ālandes upes atpūtas komplekss”.  

EP Ainavas balva ir viens no Eiropas ainavu konvencijas ieviešanas pasākumiem ar mērķi apzināt veiksmīgi īstenotus projektus vai iniciatīvas ainavu jomā, kas kalpotu par piemēru ainavu kvalitātes uzlabošanai visās šīs konvencijas dalībvalstīs.

Latvijā Ainavu balvas koordinēšanu konkurss norit jau desmito gadu un šoreiz tajā piedalījās 11 projekti.  Šogad konkursā piedalījās arī Dienvidkurzemes novada pašvaldība, Attīstības un uzņēmējdarbības daļai sagatavojot un iesniedzot pieteikumu konkursā 2019. gadā bijušā Grobiņas novada pašvaldības īstenoto projektu “Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem. Ālandes upes atpūtas komplekss”. Tas ir daļa no lielāka projekta “Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem”, kuru īstenoja bijušo Grobiņas, Nīcas un Pāvilostas novadu pašvaldības un Liepājas pašvaldība.

Pieteiktos projektus vērtēja Zemkopības ministrijas, Latgales plānošanas reģiona, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes, Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas, Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas, Zemgales plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centra, Latvijas Pašvaldību savienības, Rīgas plānošanas reģiona, Dabas aizsardzības pārvaldes, Kurzemes plānošanas reģiona un Latvijas Arhitektu savienības pārstāvji. Nacionālās atlases vērtēšanas komisijas locekļi Dienvidkurzemes novada pieteikto Ālandes upes atpūtas kompleksa projektu cildināja par vietas identitātes atklāšanu un vēstures atmiņas saglabāšanu.

Īpašu novērtējumu mūsu projekts saņēma no Latvijas Arhitektu savienības, pārstāvei Daigai Veinbergai atzīstot, ka projekts ir idejiski, tehniski un arhitektoniski ļoti pārliecinoši realizēts, ietverot mūsdienīgus arhitektoniskus risinājumus, kas brīnišķīgi savienojas ar izceltajām vēsturiskajām un dabas vērtībām. D. Veinberga izcēla pārdomātos detaļu risinājumus un tehnisko kvalitāti. D. Veinberga atzina: “Rūpīgi veikti būvniecisko risinājumu meklējumi. Tas man ļauj domāt, ka šis objekts būs ļoti ilgtspējīgs un no visiem aspektiem izdevies ilgtermiņā. Var uzteikt pašvaldības speciālistu un vietējo cilvēku dziļo izpratni par vērtībām.”

Ālandes upes atpūtas kompleksā ietilpst aptuveni trīs kilometrus garā pastaigu taka un labiekārtotās pilsdrupas Ālandes upes krastā. Pastaigu taka sākas pie pilsdrupām un ved līdz senajiem Priediena senkapiem. Izbūvējot šo taku gar Ālandes upes krastu, kas iepriekš daudzviet bija krūmiem apaudzis un nepieejams, Grobiņa ir ieguvusi vairākas skatu platformas, kas ļauj baudīt upes klātbūtni un apkārtējo ainavu. Šo gadu laikā, kopš projekts īstenots, taku iecienījuši gan kājāmgājēji, gan velobraucēji un mammas ar mazuļiem ratiņos. Dabas un atpūtas baudītāji ir gan paši grobiņnieki, gan citi Dienvidkurzemes iemītnieki, gan liepājnieki un arī viesi no tuvākas un tālākas apkārtnes.

Līdz ar takas atjaunošanu pilnīgi citu skatu ieguvušas senās pilsdrupas, kas tagad aprīkotas ar koka skatuvi, labiekārtotiem celiņiem un akmeņu gabioniem, kas rada noslēgtas telpas sajūtu, un brīnišķīgu skata platformu virs pilsdrupu piebūves.

Kopējās projekta izmaksas sasniedz gandrīz vienu miljonu eiro. Aptuveni pusi no izmaksām sedza bijušā Grobiņas novada pašvaldība, aptuveni trešā daļa naudas saņemta no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF), kā arī saņemts valsts budžeta dotācija.

Dienvidkurzemes novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Priedols saistībā ar saņemto atzinību par Ālandes upes atpūtas parka projektu atzina, ka īpaši tā nozīmība novērtēta Covid-19 pandēmijas laikā, kad cilvēki nedrīkstēja kopā pulcēties, taču ģimenes drīkstēja doties pastaigā dabā. “Tad mēs tā pa īstam sapratām, cik labu darbu esam paveikuši,” viņš sacīja. “Jo pastaigu taka no rīta līdz pat vakara tumsai bija cilvēku pilna, gāja ne tikai grobiņnieki, bet pie mums brauca no visām pusēm.” A. Priedols kā īpašu šī projekta vērtību atzīmēja, ka tā īstenošanā izdevies ļoti veiksmīgi savienot vēsturisko ar mūsdienīgo. “Šo iespēju mēs gaidījām kādus 30 gadus,” viņš vēl piebilda, atzīstot, ka tas varēja notikt, pateicoties tam, ka veiksmīgi izdevās saņemt finansējumu.

Dienvidkurzemes novada pašvaldības Attīstības un uzņēmējdarbības daļas vadītājs Gints Ločmelis, kurš strādāja pie šī projekta īstenošanas bijušajā Grobiņas novada pašvaldībā, pēc rezultātu paziņošanas bija patiesi gandarīts, atzīstot, ka ir ļoti priecīgs par tik kompetentas komisijas saņemto novērtējumu. “Taču vislielākais prieks man ir par to, ka šis objekts joprojām turpina dzīvot, attīstīties, pilnveidoties un ir patiešām cilvēku iecienīta atpūtas vieta,” viņš sacīja.

Projektu Ālandes upes atpūtas kompleksam izstrādāja arhitekts Uģis Šēnbergs, būvdarbus veica SIA “Grobiņas SPMK”.

Katra valsts uz konkursu drīkst izvirzīt vienu kandidatūru. Latvijas kandidāti tika noteikti nacionālajā atlasē, kur pieteikšanās norisinājās no 2022. gada 14. aprīļa līdz 1. jūlijam. Šogad “Eiropas Padomes Ainavas balva” nacionālajā atlasē saņemts rekordliels pieteikumu skaits, kopumā no Latvijas pašvaldībām un biedrībām izvirzot 11 projektu pieteikumus:

1. Dienvidkurzemes novada pašvaldība iesniedza projektu “Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem. Ālandes upes atpūtas kompleksa izveide”;
2. Liepājas valstspilsēta – J. Čakstes laukuma rekonstrukcija un labiekārtošana;
3. Ventspils valstspilsēta –  Kultūras un dabas mantojuma iedzīvināšana Baltijas jūras piekrastes publiskajā ārtelpā;
4. Biedrības “Popes muiža” – Iniciatīvu – kultūrvēstures, dabas un sabiedrības mijiedarbība Popes kalna ainavā;
5. Augšdaugavas novada pašvaldība – Vecticībnieku kultūras mantojuma un Daugavas augšteces ainavas izcelšana;
6. Ādažu novada pašvaldība – Carnikavas Novadpētniecības centra un Gaujas upes ansamblis;
7. Jūrmalas pilsētas dome – Mellužu estrādes rekonstrukcija;
8. Ogres novada pašvaldība – Krasta ielas lejas promenāde Ogrē;
9. Saulkrastu novada pašvaldība – Pastaigu laipa pie Baltās kāpas Saulkrastu novadā;
10. Aizkraukles novada pašvaldība – Daugavas ūdenskrātuves ainavu koncepcija;
11. Jēkabpils novada pašvaldība – Brīvdabas atpūtas komplekss “Zvejnieklīcis”.

Pieteikumu vērtēšana norisinājās no šī gada 2. jūlija līdz 1. oktobrim, noslēguma pasākumu rīkojot 20. oktobrī, kurā katrs iesniegtā pieteikuma pārstāvis prezentēja projekta ideju, iezīmējot ainavu arhitektūras attīstības tendences Latvijā.