Liepājas koncertzālē iestudēto operu “Fausta pazudināšana” skatītāji novērtē ar vētrainām stāvovācijām

Vērienīgais operas iestudējums vainagoja un noslēdza Liepājas operas simtgades svinību programmu.

Pie diriģenta pults pirmo reizi koncertzāles vēsturē stājās Liepājas Simfoniskā orķestra kādreizējais mākslinieciskais vadītājs, Lielās mūzikas balvas laureāts un Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Imants Resnis, kurš jau no koncertzāles pirmsākumiem bija iecerējis šo darbu kādudien iestudēt.

Pateicoties koncertzālē ieprojektētajai orķestra bedrei, kuru klausītājiem līdz šim bijusi iespēja pieredzēt tikai divas reizes, Hektora Berlioza meistardarbs iestudēts kā īsts operas uzvedums. Darba izvēle izvērtusies arī simboliska: 1922. gada septembrī Liepājas operu atklāja ar Šarla Guno operu “Fausts”, un šogad tās simtgade tika atzīmēta ar šiem pašiem Gētes tēliem Berlioza versijā.

Imanta Rešņa vadībā šo iespaidīgo stāstu skatītājiem piedāvāja pasaules klases solisti: itāļu-beļģu tenors Mikaels Spadačīni (Mickael Spadaccini), kura uzstāšanās apvārsnis sniedzas no Eiropas līdz Buenosairesai, divi spoži Grācas operas solisti: Anna Bruļa (Anna Brull) kā Margerita un Tomass Esls (Thomas Essl) kā Mefistofelis. Nelielo Brandera lomu dziedāja ukraiņu operdziedātājs Pavlo Balakins. Berlioza muzikālo valodu klausītājiem atklāja Liepājas Simfoniskais orķestris un Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”. Uz skatuves solistus dažādos tēlos pavadīja Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra jauktā kora “INTIS” dziedātāji, kuri pārvērtās par zemniekiem, baznīcēniem, krogusgājējiem, gnomiem, silfīdām, studentiem, kareivjiem, maldugunīm, dēmoniem un debesu gariem.

Franču heroiskā romantisma ģēnija Hektora Berlioza “Fausta pazudināšana” pēc būtības ir opera par dziļi cilvēciskām tēmām, kuras skatītāji iepazīst caur Fausta ilgošanos, Mefistofeļa kārdinājumu un Margeritas maldīšanos. Šī stāsta skatuviskumu veidoja Vācijā un Austrijā augstu vērtētā režisore Huana Inesa Kano Restrepo (Juana Ines Cano Restrepo) un Latvijā atzītā māksliniece Anna Heinrihsone, kuras pārziņā bija gan scenogrāfija, gan tērpi.

Liepājas iestudējuma režija un scenogrāfija tika veidota, ieturot minimālisma un simbolisma tradīcijas. Fausts savos meklējumos pēc laimes atslēgas ceļo cauri bibliotēkas iekārtojumam, kas iestudējuma laikā transformējas no skaistiem laukiem līdz pat elles bezdibeņiem. Savukārt Fausta un Margeritas vizuālais skats veras caur Raiņa un Aspazijas tēliem, kas bijusi režisores ideja. Tai par pamatu bijusi gan sākotnējo skiču līdzība ar Raiņa studiju, gan fakts, ka dzejnieks sācis tulkot Gētes “Faustu” latviešu valodā, atrodoties Liepājas cietumā, kamēr viņa sieva Aspazija palīdzējusi sagādāt nepieciešamos materiālus. Izrādes laikā zālē izskanēja arī Aspazijas spēcīgās dzejas rindas, kuras Fausts it kā saklausa domās, sapņojot par Margeritas mīlestību.

Šī gada rudenī aprit 100 gadi, kopš tika nodibināta Liepājas opera. Godinot šo zīmīgo notikumu, oktobra mēnesī Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” mūzikas un vēstures cienītājus aicināja uz grandiozu jubilejas programmu. Tās ietvaros pirmo reizi gaismā tika celta oriģinālopera ģimenēm “Mūž(-uš)īgais lidojums”, izglītojoša lekcija par operas tradīcijām Liepājā, vēsturiska izstāde par Liepājas operas vēsturi “Liepājas operai – 100”.

Svētku programmu vainagoja starptautiskas radošās komandas un Imanta Rešņa iestudētā opera “Fausta pazudināšana”.
Liepājas operas simtgades notikumus ar Liepājas pašvaldības, Eiropas Reģionālās attīstības fonda, SIA “UPTK”, “Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” attīstības biedrības” un Liepājas muzeja atbalstu organizēja SIA “Lielais Dzintars”.