Eksperti forumā atzīst tiesības sabiedrībai zināt valsts pārvaldē nodarbināto atalgojumu

Sabiedrībai ir tiesības zināt valsts pārvaldē nodarbināto atalgojumu, taču ekspertiem nav vienprātības, cik lielā mērā informācija par algām būtu izpaužama.

Lai meklētu risinājumus un turpmāk nodrošinātu iespēju sabiedrībai, pētniekiem un medijiem sekot līdzi amatpersonu un darbinieku nodarbinātības un atlīdzības jautājumiem, biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) šodien rīkoja tiešsaistes ekspertu forumu un publisko diskusiju.

“Delnas” pārstāvji atgādināja, ka kopš 2019.gada Satversmes tiesas sprieduma nav vairāk iespējas sekot līdzi gūtajai atlīdzībai, jo tā vairāk netiek publiskota iestāžu mājaslapās. Tiesa gan, nelielu ieskatu var gūt tikai no valsts amatpersonu deklarācijām, taču deklarācijas neatspoguļo informāciju par valsts pārvaldē nodarbinātajiem darbiniekiem, turklāt deklarācijas tiek iesniegtas tikai reizi gadā.

“Delnas” padomes priekšsēdētāja vietniece Evita Goša diskusijā atzina nepieciešamību atalgojuma informāciju publiskot, taču jautājums ir par publiskojamās informācijas apmēru un to,  kādā veidā tā atklājama sabiedrībai. Attiecībā uz ST spriedumu Goša atgādināja, ka toreiz tiesa pastāvošās normas atzina par neatbilstošām Satversmei. “Nav runa, ka tiesa būtu uzskatījusi, ka pats atklātības princips būtu slikts,” uzsvēra Goša.

Goša uzskata, ka valsts un pašvaldību budžets ir nodokļu maksātāju nauda, tāpēc, ievērojot privātpersonas datu aizsardzību, sabiedrībai būtu tiesības zināt, ka sabiedrības līdzekļi tiek izmantoti racionāli, samērīgi un atbilstoši. “Tas stiprinātu sabiedrības uzticību valsts pārvaldei,” piebilda Goša.

“Tas veids varētu būt tāds, ka ne jau nemitīgi katru mēnesi mēs varētu apskatīt precīzi kāds ir atalgojums Jānim Krūmiņam vai Dacei Bērziņai, bet runa ir par to, ka šie atalgojuma dati varētu būt, piemēram, redzami pa amata grupām, vai kategorijās “no” – “līdz”,” uzsvēra Goša.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča diskusijā piekrita, ka atklātības princips pats par sevi nav slikts, jautājums ir par to, cik daudz informāciju publiskot. Kādā veidā atklātību nodrošināt, tas ir cits jautājums, taču jāņem vērā ST sprieduma minētais privātās dzīves neaizskaramības princips, un atalgojums ir šīs dzīves sastāvdaļa.

Kičas ieskatā varētu runāt par to, ka, pašvaldībai jāpublisko, iespējams, informācija par algu fonda apmēru vai, piemēram, kādā proporcijā algu fonds veidojas pret kopējo budžetu un pret finansējumu, kas nepieciešams funkciju izpildei.

“Tas pats par amatu kategorijām “no” – “līdz”. Tās lietas varētu būt publiskojamas, bet, lai nodrošinātu privāto neaizskaramību, tas noteikti nevarētu būt vārds, uzvārds, personas kods un pretim saņemtais konkrētais atalgojums,” uzsvēra Kiča.

Partijas “Par/Progresīvie” frakcijas vadītājs Rīgas domē Mārtiņš Kossovičs diskusijā pauda šaubas, vai iedzīvotājs saprastu un spētu lietderīgi informāciju izvērtēt, ja, būtu redzams, ka piemēram, Rīgas pašvaldības administrācija atalgojumā saņem konkrētu procentu no kopīgā pašvaldības budžeta.

Rīgas domes vēlēšanas bija ārkārtas situācija, jo bija uzticības krīze labai pārvaldībai un pašvaldībā pastāvēja fiktīva nodarbināšana, bet pašvaldības uzņēmumu valdēs atradās politiski pietuvinātas amatpersonas. Tagad situācija ir mainīta un uz amatiem tiek rīkoti atklāti konkursi. Ņemot vērā minēto nākamais solis būtu, piemēram, Rīgas pašvaldībai atbilstoši likuma publicēt, piemēram, informāciju, kas salīdzina “Rīgas namu pārvaldnieka” un “Rīgas satiksmes” valdes kopīgo atalgojumu neminot valdes locekļu vārdus. “Man negribētos, ka atalgojuma jautājumā informācijas publiskošana notiek ķeksīša pēc, bet gribas ko konkrētāku,” uzsvēra domes pārstāvis.

Savukārt finanšu ministra padomnieks budžeta jautājumos Ints Dālderis (JV) neredzot problēmu, ja sabiedrība zinātu, cik viņš saņem konkrētās summās katru mēnesī, turklāt iepriekšējos gados nav bijušas masveida sūdzības par atalgojuma publiskošanu. Dālderis skeptiski raugās uz ST spriedumā pausto atziņu, ka atalgojuma publiskošanas jautājumā nav procedūra ievērota, lai gan Dālderis darba grupās pats novērojis, ka bijušas aktīvas diskusijas.

Dālderis uzskata, ka, publiskojot informāciju par atalgojumu, tiktu sperts kārtējais solis, lai veicinātu uzticību valsts pārvaldei, taču “informācija, kas atspoguļotu kaut kādu atlīdzības līmeni pa strādājošo grupām, nedotu faktiski neko”.

“Tas neko neizsaka, lai varētu izsekot, kā līdzekļi tiek izmantoti. Ja nevaram panākt to, ka publicējam personalizētus datus, tad varbūt nemaz nevajag neko vairāk darīt un tā informācija, kas šobrīd pieejama publiski, ir pietiekami,” uzsvēra Dālderis.

Dālderis argumentēja, ka jau šobrīd ir konkrēts personu loks, par kuru atalgojumu informācija tiek publicēta, taču arī viņiem ir sava personiskā dzīve. Tāpat viņš atgādināja, ka ir valstis, kur visu cilvēku ienākumi ir publiski pieejami, bet vienlaikus interesentiem ir jāorganizējas, lai šādu informāciju iegūtu.