Dundadznieku tikšanās ar mācītāju Mārtiņu Burki-Burkevicu

9. novembrī Dundagas pagasta bibliotēkā sirsnīgā un mājīgā pirmssvētku atmosfērā norisinājās tikšanās ar talsenieku, Kuldīgas Svētās Annas baznīcas mācītāju, zemessargu, Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes kapelānu Mārtiņu Burki-Burkevicu.

Dundadznieki Mārtiņu iepazina laikā, kad viņš kā a/s „Swedbank” Talsu filiāles darbinieks veica klientu apkalpošanu Dundagas bibliotēkā. Kopš tā laika, minēja bibliotēkas vadītāja Ruta Emerberga, viņš ir kļuvis par bibliotēkas meiteņu elku, kura dzīves gaitām ir sekots daudzu gadu garumā.

Lai gan Mārtiņš ir talsenieks, kopš 2009. gada viņa straujais un daudzšķautņainais dzīves ritms pamatā turpina pulsēt Kuldīgā – savu senču pilsētā.

Šobrīd Mārtiņš ir gan mācītājs, gan ģimenes cilvēks, gan zemessargs, kurš  savu būtību meklē un realizē arī mūzikā, un nu jau arī mākslā. Viņa daudzveidīgā darbošanās, meklējot sevī aizvien jaunas un līdz šim neatklātas lietas,  ir fokusēta uz vienu  virzienu – sevis sakārtošanu, tādējādi apkārtējo apstākļu un situāciju rezultātā iegūtās negatīvās emocijas tiek novirzītas pozitīvā, gaišā un lietderīgā gultnē.

Briesmīgās un agresīvās darbības, kas vērstas pret ukraiņu tautu, nav atstājušas vienaldzīgu arī Mārtiņu. Viņš nav fiziski spējis palikt malā un, kā pats izteicās, sniedz vismaz minimālu palīdzību cilvēkiem, kuriem tā šobrīd ir tik vitāli nepieciešama. Viņš jau piecas reizes ir devies uz Kijivu, tā nogādājot saziedotās kravas, kā arī atpakaļceļā uz Latviju vedis bēgļus, kuri patvērumu atraduši mūsu zemē.

Tikšanās laikā klātesošie ar aizrautību klausījās par viņa piedzīvoto ceļā uz Kijivu, par reālajām situācijām un notiekošo Ukrainas galvaspilsētā. Tika uzklausītas viņa pārdomas  par sarunām ar satiktajiem ukraiņu cilvēkiem, viņu pārdzīvojumiem, bagātīgajām emocijām, kā arī izpratni par daudzām citām lietām. Visā šajā saskarsmē viņš ir guvis pārliecību, ka ukraiņi ir brīvību mīloša tauta, kā arī to, ka viņi cīnās par Latvijas tautas brīvību un nākotni.

Bet kā ir ar mums pašiem? Ko mums nozīmē brīvība? Mārtiņam šķiet, ka mēs joprojām dažkārt domājam, ka brīvība ir pirkt un pārdot un ka tā nav brīvība, par ko notika cīņas 1918. gadā. „Ja brīvība ir dzīvot bezatbildīgi, bez mūsu pašu attieksmes, tad tas ir ļoti slikti,” saka Mārtiņš. Viņu ir pārņēmušas nepatīkamas izjūtas brīdī, kad kādā piketā ir pacelts transparents ar vārdiem – Valsts aizsardzība ir brīvprātīga. „Tādā brīdī gribas darīt ko sliktu, jo brīvība nav privilēģija, tā ir izcīnīta. Tā ir dāvana, kas ir saņemta un par ko ir jācīnās, kas ir jābauda,’’ teica Mārtiņš.

Šajā Latvijai tik nozīmīgajā svētku laikā tikšanās ar tik gaišu un harizmātisku personību kā Mārtinš bija ļoti svētīga un svarīga. Tā motivēja klātesošos meklēt un atrast sevī vēl ko īpašu un neatklātu, pārceļot to  uz savu ikdienu. Saruna vedināja noticēt sev un savai vērtībai mūsu sabiedrībā, ikkatram pārdomāt savu attieksmi un atbildību pret apkārt notiekošo.

Noslēgumā Mārtiņš pateicās visiem dundadzniekiem par saziedotajām lietām, ko uz Ukrainu plānots vest jaunā gada sākumā.