Sargāšanai no pesticīdiem mudina noteikt aizsargjoslas ap dzīvojamajām mājām

Lai uzlabotu iedzīvotāju veselību, nepieciešams samazināt sintētisko pesticīdu patēriņu lauksaimniecībā un izveidot aizsargjoslas ap dzīvojamajām mājām, secināts Ekodizaina kompetences centra un Latvijas Permakultūras biedrības veiktajā pētījumā “Pesticīdi tavas mājas putekļos”.

Ekodizaina kompetences centra pārstāve un ķīmijas eksperte Anna Lankovska, prezentējot rezultātus norādīja, ka pētījumā tika ievākti 18 paraugi no 13 Latvijas novadiem. Visvairāk paraugu tika ievākts Kurzemē un Vidzemē.

Vislielākā pesticīdu koncentrācija mājas tika konstatēta Zemgalē – vidēji 700 nanogrami uz gramu. Pētījumā rezultātus skaidroja ar to, ka Zemgalē notiek visintensīvākā lauksaimniecība. Vienlaikus Kurzemē konstatēti vidēji 162 nanogrami uz gramu, Vidzemē – vidēji 194 nanogrami uz gramu un Latgalē – vidēji 50 nanogrami uz gramu.

Tāpat Lankovska norādīja, ka putekļu paraugos tika konstatēti viens līdz četri ķīmiskie savienojumiem, bet vislielākā koncentrācija paraugos novērota, ja apkārt dzīvojamajai mājai ir dažāda tipa lauki (kartupeļi, pupiņās, augļudārzs, rapsis) – vidēji 815 nanogrami uz gramu. Savukārt kukurūzas laukiem – vidēji 491 nanogrami uz gramu, bet graudaugu laukiem – vidēji 62,3 nanogrami uz gramu.

Lankovska atzīmēja ka paraugi ievākti dažādās vietās un cilvēku dalība projektā bija anonīma. Tāpat nav informācijas par metroloģiskajiem apstākļiem un to, vai paraugs ir ievākts, kad lauks tikko ticis apsmidzināts vai dažas dienas vai nedēļas pēc apstrādes, tāpēc rezultātiem par iespējamo bīstamību, ko pesticīdu izmantošana var radīt cilvēkam, ir informatīvs raksturs.

“Izplatīšanās areāls var mainīties atkarībā no izmantotās tehnikas, metroloģiskajiem apstākļiem, darbīgās vielas fizikālķīmiskajām īpašībām, izmantotās apstrādes līdzekļu koncentrācijas un esošajiem objektiem, šķēršļiem ap lauksaimniecības,” skaidroja Lankovska.

Prezentācijā norādīts, ka atrastie vielu savienojumi var sekmēt vēža attīstību, atstāt ietekmi uz reproduktīvo sistēmu, traucēt normālu hormonālo darbību un samazināt holīnesterāzes aktivitāti.

Lankovska arī uzsvēra, ka 22% paraugos konstatēts tiakloprīds, kas pieder insekticīdu klasei. Tiakloprīdu ir aizliegts lietot Eiropas Savienībā tā negatīvās ietekmes dēļ uz apputeksnētājiem. Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) mājaslapā pieejamās informācijas, tā lietošana bija atļauta līdz 2020.gada beigām.

Latvijas Permakultūras biedrības pārstāve Ilze Mežniece norāda, ka, tā kā atsevišķos gadījumos var saskarties ar situāciju, kad koncentrācijas dzīvojamo māju iekštelpās var jau akūti apdraudēt veselību, pētījuma autori cer ar pētījuma rezultātiem aktualizēt aizsargjoslu izveidi ap dzīvojamajām mājām.

Vienlaikus Latvijas Permakultūras biedrība pārstāve Evisa Stankus uzsvēra, ka būtiski ir atbildīgajām valsts organizācijām atklāt augu aizsardzības līdzekļu (AAL) pārdošanas apjomus, jo informācijas pieejamība vides organizācijām palīdzētu veicināt demokrātisku nozaru iesaisti AAL izmatošanas procesos un sabiedrības informēšanu par AAL izmatošanu un apmēriem.

Biedrība “Ekodizaina kompetences centrs” dibināta 2012.gada nogalē ar mērķi apvienot ekodizaina ekspertus Latvijā, lai uzņēmējiem un pašvaldībām būtu pieejama informācija ilgtspējīgu produktu izstrādei un novērtēšanai, kā arī vākt datus un attīstīt Latvijas vietējo datu bāzi, kas nepieciešama produktu vides snieguma novērtēšanai.

Latvijas Permakultūras biedrība ir 2011.gadā dibināta organizācija, kas veicina pasaulē populāru uz ilgtspējīgu attīstību vērstu kustību izplatīšanos un to savstarpēju bagātināšanos ar Latviskajām tradīcijām un zināšanām.