Pētījums: Pilsoniskā sektora darbība ir neregulāra un ilgtermiņā apgrūtināta

Biedrības un nodibinājumi nespēj piesaistīt pamatresursus to darbībai, tādēļ to darbība lielākajā daļā gadījumu ir epizodiska, neregulāra un neveicina sektora attīstību un ilgtspēju kopumā, secināts Latvijas Pilsoniskās alianses veiktajā pētījumā “Pilsoniskās sabiedrības organizāciju resursi: esošā situācija un vajadzības 2022”.

Viskritiskāk vērtēti tādi aspekti kā – ziedojumu pieejamība, tāpat citu finanšu resursu pieejamība, īpaši izceļot pašvaldību atbalsta trūkumu, kā arī cilvēkresursu pieejamību – iespējas algot darbiniekus ilgtermiņā un, īstermiņa atbalsts no dažādu jomu speciālistiem, tāpat arī informācijas pieejamība par atbalsta saņemšanas iespējām.

Latvijas Pilsoniskās alianses direktore uzsver, ka pētījuma dati liecina, ka Latvijā biedrības un nodibinājumi ikdienā saskaras ar dažādiem izaicinājumiem – galvenokārt tie saistās ar finansējuma un cilvēkresursu trūkumu, un tiesiskās vides pašreizējā sadrumstalotība un smagnējība.

Organizācijas ir pierādījušas, ka tās spēj īstenot dažādas reformas, rūpēties par demokrātisko vērtību un cilvēktiesību stiprināšanu Latvijā un citviet pasaulē, pārvarēt krīzes un būt līdzvērtīgs partneris politiku plānošanā un ieviešanā. Tomēr, lai organizācijas spētu šo darbu darīt ilgtermiņā, ir nepieciešams nodrošināt labvēlīgākus priekšnoteikumus to darbībai un attīstībai, kas vēl būtiskāk ir šī brīža ģeopolitiskajā situācijā.

Pēc pētījuma datiem, 37% organizāciju kā kavēkli to darbībai un attīstībai norāda likumu un noteikumu izmaiņu biežumu, līdzīgi organizācijas vērtē esošo tiesisko ietvaru, proti 33% organizācijām darbības šķēršļus rada ziedojumu normatīvais regulējums, 26% – nodokļu normatīvais regulējums, 10% līdz pat 25% norāda, ka problēmas to darbībai rada citi normatīvie regulējumi.

Analizējot gada pārskatos iekļautos datus, novērojama negatīva budžeta bilance – 2021.gadā ieņēmumi bijuši 77% organizāciju, bet izdevumi bijuši 83%. Kas nozīmē to, ka daļai organizāciju bija jāsedz izdevumi pie neesošiem ienākumiem.

Kopumā pētījumā secināts, ka finanšu resursu nepieejamība un nepietiekamība ir viens no būtiskākajiem organizāciju darbības kavēkļiem – 69% organizāciju novērtē, ka finanšu resursi ir nepietiekami. Vērtējot izmaiņas finanšu rādītājos pēdējo trīs gadu periodā, novērojams, ka visās ieņēmumu kategorijās to organizāciju skaits, kuras uzrāda finansiālu aktivitāti, ir pakāpeniski samazinājies, un likumsakarīgi arī nodarbināto skaits sektorā sarucis pēdējo trīs gadu laikā. Īpaši tas novērojams vīrusa Covid-19 pandēmijas un pēc-pandēmijas gados. Aptaujā 49% organizāciju atzīst, ka tām pietrūkst algoti darbinieki, 45% norāda, ka pietrūkst brīvprātīgo organizācijas pamatdarbībā.

Tāpat organizāciju finanšu ilgtspēja lielā mērā ir saistīta ar ieņēmumu avotu diversifikāciju. Tomēr gada pārskatu dati liecina, ka lielākajai daļai organizāciju parasti ir tikai viens būtiskākais ieņēmumu avots. Šādā aspektā secināms, ka biedrību un nodibinājumu finansiālā ilgtspēja ir vāja, jo liela daļa organizāciju ir atkarīgas no viena finansējuma avota.

Tāpat pēdējo trīs gadu laikā par gandrīz 20% sarucis to organizāciju skaits, kurām bijuši ieņēmumi no ziedojumiem. Arī ziedojumu summa turpina sarukt – ja 2019.gadā organizācijas piesaistīja ziedojumos 64,2 miljonus eiro, tad pērn tie bija 57,4 miljoni eiro, kas ir par 6,8 miljoniem eiro mazāk.

Pētījums tika veikts no 2022.gada janvāra līdz oktobrim, lai izpētītu konkrētus pilsoniskās sabiedrības organizāciju aspektus un jautājumus par organizāciju kapacitāti, finansējuma piesaisti un apgūšanu, kā arī cilvēkresursu piesaisti sektoram.

Pētījuma laikā tika izstrādāts arī priekšlikums metodoloģijām, lai noteiktu pilsoniskās sabiedrības organizāciju ietekmi sabiedriski politiskos procesos un organizāciju sociālekonomiskā multiplikatīvā efekta noteikšanai, lai iegūtos datus varētu izmantot turpmākajās pilsoniskās sabiedrības organizāciju interešu pārstāvības aktivitātēs un pilsoniskās sabiedrība sektora attīstības veicināšanā.