FM: Speciālajā un pašvaldību budžetā tiek uzkrāts pārpalikums, kamēr deficīts valsts pamatbudžetā aug
2022. gada desmit mēnešos vērojams 530 miljonu eiro liels deficīts konsolidētajā kopbudžetā, liecina Valsts kases dati. Salīdzinot ar pērnā gada janvāri-oktobri, kopbudžeta bilance uzlabojusies par 394,7 miljoniem eiro, ko sekmēja pārpalikums valsts speciālajā budžetā 372 miljonu eiro un pārpalikums pašvaldību budžetā 266,4 miljonu eiro apmērā, lielā mērā pateicoties ievērojamam nodokļu ieņēmumu kāpumam šajos budžetos. Turpretī šā gada desmit mēneši valsts pamatbudžetā noslēgušies ar ievērojamu deficītu 1242,4 miljonu eiro apmērā, kas bija par 124,7 miljoniem eiro lielāks nekā pērn un pamatā skaidrojams ar valdības lēmumiem paredzēt papildu valsts budžeta izdevumus Covid-19 atbalsta pasākumu finansēšanai, energoresursu cenu pieauguma ietekmes mazināšanai un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam, kā arī ar šā gada septembrī un oktobrī veiktajiem izdevumiem gāzes rezervju nodrošināšanai.
2022. gada desmit mēnešos sniegtā kopējā atbalsta ietekme uz deficītu pēc Finanšu ministrijas novērtējuma bija 1,0 miljards eiro un gadā kopumā pēc septembrī veiktā novērtējuma tā plānota 1,7 miljardi eiro, sagaidot intensīvākas energoatbalsta izmaksas gada pēdējos mēnešos. Ņemot vērā Valsts kases, Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Altum, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Zemkopības ministrijas un citu institūciju iesniegto informāciju, līdz šā gada 31. oktobrim Covid-19 atbalsta pasākumu tēriņu ietekme uz deficītu sasniedz 632,7 miljonus eiro jeb 1,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kur vairāk nekā puse izdevumu bijuši veselības nozarē. Savukārt energoatbalsta pasākumiem izlietoti 339,7 miljoni eiro, kas ir nepilns procents no IKP, taču jāatzīmē, ka līdz oktobra beigām pamatā tika uzskaitīti izdevumi 2021./2022. gada apkures sezonā, piemēram, elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksas kompensācijai izlietoti 134,8 miljoni eiro, bet atbalsta izmaksai 20 eiro mēnesī senioriem un personām ar invaliditāti un 50 eiro mēnesī ģimenēm ar bērniem laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. aprīlim tērēti 124,8 miljoni eiro.
Kopbudžeta ieņēmumi tika saņemti 11,6 miljardu eiro apmērā, kas bija par 1,3 miljardiem eiro jeb 12,1% augstāki salīdzinājumā ar saņemto desmit mēnešos pērn. Augstās inflācijas ietekmē strauji auguši nodokļu ieņēmumi, kas 9,4 miljardu eiro apmērā bija par 1,2 miljardiem eiro jeb 14,6% lielāki nekā janvārī – oktobrī pērn. Taču jāatzīmē, ka nodokļu ieņēmumu faktiskais pieaugums bija zemāks par inflācijas pieaugumu desmit mēnešos – gada vidējā inflācija augusi straujāk, sasniedzot 16,5%. Joprojām augsti pieaugumi vērojami darbaspēka nodokļu ieņēmumos, kas teju par ceturtdaļu pārsnieguši iekasēto pērnā gada desmit mēnešos. Atbilstoši VID datiem darba samaksas fonds šā gada trīs ceturkšņos pieaudzis par gandrīz 12%, savukārt nodarbināto skaits nav būtiski mainījies, paliekot pērnā gada līmenī.
Kopbudžeta izdevumi 2022. gada janvārī-oktobrī tika veikti 12,2 miljardu eiro apmērā, pieaugot par 859,1 miljonu eiro jeb 7,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu. Atsevišķās pozīcijās budžeta izdevumi pat pieauga straujāk un desmit mēnešos vērojams gada plāna pārsniegums. Būtiski kāpuši izdevumi precēm un pakalpojumiem – par 672,8 miljoniem eiro jeb 58,4%, tai skaitā valsts pamatbudžetā, ņemot vērā septembrī un oktobrī valsts iegādātās dabasgāzes rezerves, pieaugums bija 544,2 miljoni eiro jeb 90%, savukārt pašvaldību budžetā izdevumi pieauga par 100,8 miljoniem eiro jeb 22,3%. Izdevumu pieaugumu precēm un pakalpojumiem pašvaldību budžetos ietekmēja augstāki nekā pērn izdevumi autoceļu un ielu uzturēšanai, it īpaši gada sākumā, lielāki izdevumi par siltumenerģiju un elektroenerģiju, lielāki tēriņi ēdināšanai pašvaldību iestādēs un sabiedrisko aktivitāšu īstenošanai.
Kopbudžeta izdevumi subsīdijām un dotācijām 2022. gada desmit mēnešos kāpuši par 496,4 miljoniem eiro jeb 21,3%, galvenokārt pieaugot valsts pamatbudžeta izdevumiem atbalsta pasākumiem. Būtiska atbalsta daļa, piemēram, Covid-19 atbalsts veselības un citām nozarēm, atbalsts energoresursu cenu kompensēšanai tiek dotēts no valsts pamatbudžeta un gada pēdējos mēnešos ir sagaidāmas nozīmīgas atbalsta izmaksas.
Sociāla rakstura maksājumi kopbudžetā bija par 373,5 miljoniem eiro jeb 9,2% zemāki nekā pērn desmit mēnešos, taču situācija pa budžeta līmeņiem bija atšķirīga. Valsts pamatbudžetā izdevumi sociāla rakstura maksājumiem samazinājušies vairāk nekā uz pusi, kas skaidrojams ar būtiski augstāku izdevumu apmēru 2021. gada attiecīgajā periodā, Covid-19 dēļ izmaksājot dīkstāves pabalstus, vienreizējus pabalstus senioriem un ģimenēm ar bērniem. Turpretī valsts speciālā budžeta izdevumi kāpuši par 306,8 miljoniem eiro jeb 11,8%, ko pamatā nosaka par 194,4 miljoniem eiro jeb 10,8% augstāki izdevumi vecuma pensijām, kā arī slimības pabalstu pieaugums par 54,2 miljoniem eiro jeb 21,7%. Slimības pabalstu kāpums saistāms ar gada sākumā strauji pieaugošo slimības gadījumu skaitu Covid-19 vīrusa omikrona paveida dēļ. Savukārt augstāki izdevumi vecuma pensijām ir skaidrojami ar lielāku indeksāciju, ņemot vērā ļoti augstu pensiju indeksācijas koeficientu, un kas turklāt šogad tika veikta divus mēnešus agrāk nekā ierasts jeb ar 1. augustu.
Kopbudžeta kapitālie izdevumi bija par 17,7 miljoniem eiro jeb 2,1% zemāki nekā attiecīgajā periodā pērn. Būtiski atzīmēt, ka kapitālo izdevumu zemā izpilde negatīvi ietekmē kopējo investīciju līmeni ekonomikā. Pašvaldību budžetā kapitālie izdevumi bijuši par 55,2 miljoniem eiro jeb 12,7% zemāki salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, ko pamatā ietekmēja projektu atlikšana, ņemot vērā augstās izmaksas, kas negatīvi ietekmējušas būvniecības apjomus. Neskatoties uz to, ka pašvaldību budžetos joprojām tiek īstenoti augstas gatavības projekti, kas tika apstiprināti, lai mazinātu Covid-19 krīzes sekas, kā arī ir pietiekamas iespējas aizņemties no Valsts kases, kapitālie izdevumi ir samazinājušies gan pamatfunkcijās, gan Eiropas Savienības (ES) fondu daļā. Turpretī valsts pamatbudžetā kapitālie izdevumi (bez transfertiem pašvaldībām) 2022. gada desmit mēnešos bijuši par 45,4 miljoniem jeb 12,4% augstāki, izdevumiem ES fondu projektiem pieaugot par 14,1 miljonu eiro jeb 15,3% un pamatfunkciju bruto pamatkapitāla veidošanai bija vērojams kāpums par 31,4 miljoniem eiro jeb 11,4%, pārsvarā satiksmes un iekšlietu nozares investīciju projektiem.
Valsts pamatbudžeta izdevumi ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem kopā desmit mēnešos bija 925,2 miljoni eiro, kas ir par 46,7 miljoniem eiro jeb 5,3% vairāk salīdzinājumā ar 2021. gada attiecīgo periodu, taču pieaugumu galvenokārt nodrošināja par 27,5 miljoniem eiro jeb 9,6% lielāki izdevumi Zemkopības ministrijas pārziņā esošajos lauksaimniecības un zivsaimniecības fondos. Savukārt, izdevumi ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda projektiem, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, samazinājās par 19 miljoniem eiro jeb 4,2% galvenokārt projektu īstenošanas termiņu pagarinājumu dēļ, ietekmējot Eiropas reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda līdzfinansēto infrastruktūras projektu īstenošanu. Budžeta izdevumi Eiropas transporta infrastruktūras projektiem, kas paredzēti Rail Baltica būvniecībai, desmit mēnešos bija 61,1 miljons eiro, kas ir tuvu 2021. gada attiecīgā perioda izdevumu līmenim, taču būtiski zem plānotā apmēra 2022. gadam, savukārt Atveseļošanas fonda izdevumi līdz šā gada oktobra beigām tika veikti 3 miljonu eiro apmērā, kas arī atpaliek no šim gadam plānotā apjoma.
