Dzelzceļa kravu pārvadājumos caur Latviju ostu virzienā cer uz Ķīnu

Šķietami ļoti tuvu ir situācija, kad dzelzceļa kravu pārvadājumos caur Latviju varētu sākties sadarbība ar Ķīnu, intervijā aģentūrai LETA sacīja VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs. 

Viņš norādīja, ka pēdējā desmitgadē daudz ir runāts par iespēju, ka kravas no Ķīnas varētu vests caur Latviju, bijuši daudzi mēģinājumi šīs kravas piesaistīt. “Šķiet, ka esam diezgan tuvu situācijai, kad sadarbībā ar Ķīnu tiešām kaut kas varētu sākt notikt,” teica LDz vadītājs. Pagaidām gan vēl šī sadarbība ir izstrādes procesā, bet Kleinbergs ceru uz labām ziņām.

Savukārt runājot par Krievijas kravu apjoma attīstību nākotnē, viņš teica, ka jau pirms desmit gadiem bija skaidrs, ka agri vai vēlu pienāks brīdis, kad Krievija savas ostas būs attīstījusi tik tālu, ka Latvijā kravu apjoms strauji kritīsies. Šo kritumu Latvija piedzīvoja 2019., 2020. un 2021.gadā, savukārt tas, kāda būs Krievijas ostu attīstība turpmāk, nav zināms.

Kleinbergs arī uzsvēra, ka Baltijas jūras reģionā attīstības iespējas nav bezgalīgas, līdz ar to viss ir atkarīgs no patēriņa un pieprasījuma, tomēr viņš esot noskaņots diezgan pozitīvi.

“Protams, ir skaidrs, ka mēs nesasniegsim tos kravu apjomus, kādi caur Latviju tika pārvadāti agrākajos gados,” teica Kleinbergs, piebilstot, ka arī šobrīd LDz lielākā sadarbības partnere ir Krievija, kas nodrošina 56% pārvadājumu.

Pēc Kleinberga domām, šajā jomā nebūs ievērojama attīstība, taču tie apjomi, ko LDz šobrīd nodrošina sadarbībā ar Krieviju, arī turpmāk paliks apmēram šajās pašās robežās. Viņš arī pieļauj, ka varētu būt neliels pieaugumu, vismaz tā ir paredzēts LDz biznesa stratēģijā.

“Nekas neliecina, ka varētu būt milzīgs kritums, tieši otrādi – Krievijas ostu kapacitāte šobrīd ir salīdzinoši izsmelta. Turklāt viena lieta ir pašas Krievijas produkti, bet cita – Krievijas kā tranzītvalsts produkti,” norādīja Kleinbergs.

LDz koncerna pagājušā gada finanšu dati vēl nav pieejami, bet koncerna apgrozījums 2021.gada deviņos mēnešos bija 174,368 miljoni eiro, kas ir par 0,1% mazāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā periodā, savukārt uzņēmuma peļņa bija 4,472 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2020.gada deviņos mēnešos.

Autors: LETA / Foto: Unsplash.com