Lemjot par LiepU turpmāko attīstību, aicina rūpīgi izvērtēt visus modeļus un rast labāko risinājumu

Lemjot par Liepājas Universitātes (LiepU) turpmāko attīstību, ir rūpīgi jāizvērtē visi apvienošanas modeļi un jārod labākais risinājums, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas sēdē uzsvēra gan deputāti, gan augstskolu pārstāvji.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs informēja, ka IZM LiepU konsolidāciju pamato ar cilvēkkapitāla sagatavošanu pilsētas un Kurzemes reģiona attīstībai trijos virzienos, proti, inženierzinātnes un tehnoloģijas, sociālās zinātnes, īpaši skolotāji, un humanitārās zinātnes, kā arī veselības aprūpe, īpaši ārstu palīgi, farmaceitu asistenti, medmāsas.

Stepanovs uzsvēra, ka LiepU jānostiprina stratēģiskā specializācija inženierzinātnēs un tehnoloģijās pilsētas un reģiona industrijas vajadzībām, pārmetot, ka patlaban augstskolai ir kritiski zems studentu skaits, jo 32 studiju programmās mācās vien 1200 studenti, kas nozīmē, ka šo studiju programmu administrēšana ir dārga un neefektīva. Savukārt LiepU rektore Dace Markus rosināja IZM lietot jaunākos datus, jo studiju programmu skaitā minētas arī tās programmas, kurām jau sākta likvidācija.

Tāpat IZM pārmeta zemo doktora grādu ieguvēju skaitu, jo 2021.gadā universitātē doktora grādu ieguvusi viena persona, pērn – sešas. IZM ieskatā LiepU ir nepietiekams publikāciju un zinātnieku skaits.

Stepanovs norādīja arī uz starptautiskās sadarbības iztrūkumu, jo LiepU ir tikai ap 2% starptautisko studentu, nav starptautisko pasniedzēju un zinātnieku, netiek īstenoti programmas “Apvārsnis 2020” projekti.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) attīstības prorektors Artūrs Zeps sēdē atzina, ka RTU saredz sadarbības modeli gan ar LiepU, gan Rīgas Stradiņa universitāti un ir gatava nodrošināt inženierzinātņu un tehnoloģiju virziena attīstību Liepājā.

Arī Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks pauda viedokli, ka LU un LiepU ir daudz sadarbības iespēju studiju programmu īstenošanā un attīstībā, kā arī pētniecībā. “Esam atvērti sadarbībai, taču ir jāzina detaļas,” uzsvēra Muižnieks.

LU padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš informēja, ka LU padome lēma par to, ka abām universitātēm saskan stratēģiskie specializācijas virzieni un ir iespējas tos attīstīt. Viņš norādīja uz to, ka arī RTU filiālei Liepājā ir grūtības nokomplektēt pietiekamu studentu skaitu. “Esam gatavi sadarboties, taču svarīgi ir zināt sadarbības nosacījumus,” piebilda Kalviņš.

Deputāts Jānis Vucāns (ZZS) uzsvēra, ka reģionu augstskolas ir policentriskas reģionu attīstības priekšnosacījums, tādēļ ir jādara viss, lai reģionos attīstītos spēcīgas augstskolas, jo tās veicina valsts attīstību.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, runājot par LiepU konsolidācijas ieceri, atzina, ka iesaistīto publiskā un formālā komunikācija liecina, ka šajā procesā ir “cīņa par naudu un noteiktu interešu grupu bloķēšanās, lobijs”. “Ir skaidrs, ka Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums visiem ir vilinošs, taču es aicinātu ievērot atklātību un profesionalitātes kritērijus,” uzsvēra Vanaga. Viņa brīdināja, ka patlaban topošajiem studentiem un nodarbinātājiem netiek dots labs signāls, jo ir izveidojusies konfliktsituācija. Vanaga pauda cerību, ka arī arodbiedrība tiks iesaistīta diskusiju procesā.

Šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas sēdē netika pieņemts neviens lēmums, taču apakškomisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa (AS) aicināja deputātus 20.janvārī doties uz Liepāju, lai tiktos ar pašvaldības un LiepU pārstāvjiem, tai skaitā ar universitātes Senātu, padomi un vadību, un atklāti vērtētu piemērotāko LiepU konsolidācijas modeli.

Jau ziņots, ka LiepU nosūtījusi atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, izglītības nozares organizācijām un pašvaldībai, kurā norāda uz iespējamām nelikumībām un labas pārvaldības neievērošanu augstskolas konsolidācijas procesā.

LiepU kolektīvs vērsa uzmanību, ka pagājušā gada 19.decembrī Valsts kancelejas uzturētajā tiesību aktu portālā tika publicēts tiesību akta projekts “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5. komponentes “Ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma”5.2. reformu un investīciju virziena “Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana” 5.2.1.r. reformas “Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma” 5.2.1.1.i. investīcijas “Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti” otrās kārtas “Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti” īstenošanas noteikumi”.

Noteikumu projekta otrajā sadaļā “Prasības investīcijas otrās kārtas projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim” minēts, ka LiepU konsolidācija ar RTU – līdz 10 399 799 eiro, tai skaitā nepārsniedzot Atveseļošanas fonda finansējumu – 9 980 613 eiro un valsts budžeta līdzfinansējumu – 419 186 eiro.

Arī vairākos citos noteikumu projekta punktos nepārprotami tiek norādīts uz LiepU konsolidāciju jeb reorganizāciju ar RTU, taču līdz noteikumu projekta publiskošanai Ministru kabinets nav pieņēmis lēmumu par LiepU reorganizāciju, pievienojot to RTU, kā arī šis jautājums nav diskutēts Augstākās izglītības padomē, norāda vēstules autori.

LiepU uzskata, ka lēmuma pieņemšana šaurā lokā, nevis publiskā apspriešanā, sniedzot pamatotu argumentāciju, rada aizdomas par kādu interešu virzīšanu un labas pārvaldības principu neievērošanu lēmumu pieņemšanā attiecībā uz LiepU tālāku attīstību.

Vēstules autori norāda, ka, ņemot vērā iepriekš minēto, LiepU aicina atbildīgās institūcijas vērtēt jautājumu, kā priekšlaicīgi ir iespējams zināt valdības lēmumu, ja tas vēl nav pieņemts likumā noteiktajā kārtībā.

LiepU kolektīvs aicina visus lēmuma pieņēmējus rūpīgi iepazīties ar situāciju un vērtēt uzskaitītos notikumus kopsakarībās. “Aicinām uzklausīt visas LiepU pārvaldības institūcijas, arī LiepU kolektīva viedokli, kurš ir izteikts gan Senāta, gan Satversmes sapulcēs, un pieņemt izsvērtu, caurspīdīgā procesā balstītu un pamatotu lēmumu, kas ir sabiedrības nevis kādu personu vai institūciju vislabākajās interesēs par vienas vadošās universitātes izvēli vai arī LiepU attīstību trīs zinātnes universitāšu ekosistēmā, šādi nodrošinot iespēju iegūt daudzpusīgu un konkurētspējīgu izglītību Kurzemē,” aicināts atklātajā vēstulē.