Valdība atbalsta ieceri noteikt aizbildņiem obligātu pienākumu apgūt valsts apmaksātu mācību programmu

Valdība šodien atbalstīja ieceri noteikt aizbildņiem obligātu pienākumu apgūt valsts apmaksātu mācību programmu, lai veicinātu aizbildņu prasmes, zināšanas bērnu aprūpē, kas palīdzētu labāk izprast bērnu.

Kā skaidrots Labklājības ministrijas izstrādātajos grozījumos Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kurus šodien atbalstīja valdība, līdz šim mācības aizbildņiem organizē pašvaldības un tās nav obligātas. Turklāt praksē novērots, ka aizbildņiem būtu nepieciešamas apgūt papildus zināšanas bērnu aprūpē, īpaši, ja ir starppaudžu atšķirība, kas var radīt konfliktus starp aizbildni un bērnu.

LM norāda, ka ik gadu ievērojamam aizbildnībā esošo bērnu skaitam mainīta aprūpes forma, tai skaitā bērni tiek ievietoti ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, kas nenoliedzami neatbilst bērnu labākajam interesēm. Lai maksimāli nodrošinātu bērnam drošu un nemainīgu vidi, kā arī konkrētu piesaistes personu, tādējādi radot emocionāli drošu vidi, aizbildnim nepieciešams padziļināt izpratni un zināšanas par bērna vecumposma attīstības īpatnībām, pozitīvu disciplinēšanu, juridiskajiem aspektiem un citas ar bērna ikdienas aprūpi saistītas zināšanas.

Likumprojekts paredz noteikt vienlīdzīgu pieeju mācību apgūšanā ārpusģimenes aprūpes nodrošinātājiem un noteikt, ka arī aizbildņiem tāpat kā audžuģimenēm un adoptētājiem ir pienākums obligāti apgūt mācību programmu atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātām prasībām.

Likumprojekts paredz noteikt, ka personām, kuras no 2023.gada 1.aprīļa tiek ieceltas par aizbildņiem, mācības ir obligātas. Vienlaikus, lai nekavētu bērna nokļūšanu ģimenē, obligāto apmācību kurss ir jāiziet sešu mēnešu laikā pēc personas iecelšanas par aizbildni. Mācību programmu ir pienākums apgūt arī aizbildnim, kurš iecelts par tādu līdz šī gada 31.martam, ja bāriņtiesa, izvērtējot aizbildņa rīcību bērna personisko un mantisko tiesību un interešu nodrošināšanā, ir konstatējusi šādu nepieciešamību. Savukārt tām personām, kuras jau ir ieceltas par aizbildņiem līdz 31.martam, mācību programmas apguve ir vēlama.

Atkārtota mācību programmas apguve nav nepieciešama, ja persona vēlas ņemt aizbildnībā nākamo bērnu vai ir apguvusi adoptētāja mācību programmu vai audžuģimenes mācību programmu.

Bāriņtiesu likums nosaka gadījumus, kuros bērnam var tikt iecelts aizbildnis uz laiku vai sevišķais aizbildnis. Tā kā sevišķais aizbildnis tiek iecelts konkrētas darbības veikšanai un ir apguvis speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, savukārt, aizbildnis uz laiku ir bērna īslaicīgs aprūpētājs, aizbildņu mācību programmas apguve šiem aizbildņiem nav nepieciešama. Pienākums apgūt aizbildņa obligātās mācības nav attiecināms arī uz ārkārtas aizbildni, kas iecelts atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumam.

Obligātās aizbildņu mācības apmaksās valsts, līdz ar to plānots, ka turpmāk pašvaldībām nebūs jānodrošina mācības aizbildņiem. Savukārt, gadījumā, ja aizbildnim būs nepieciešams papildināt zināšanas kādā konkrētā jomā, tās sedzamas no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Likumprojekts paredz arī precizēt nosacījumus, kādos gadījumos ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas turpināma uzturēšanās bērna atrašanās aprūpes iestādē, pie aizbildņa vai audžuģimenē. Paredzēts, ka no 2024.gada 1.janvāra, ja bērns izteiks tādu vēlmi, ilgāka bērna atrašanās aprūpes iestādē, pie aizbildņa vai audžuģimenē pieļaujama līdz tas sasniedz 21 gada vecumu vai līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja persona mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstākajā izglītības iestādē, tostarp koledžā.

Labklājības ministre Evika Siliņa (JV) norādīja, ka svarīgi ieviest izmaiņas, ka ārpusģimenes aprūpē esošie bērni var palikt ģimenē vismaz līdz 21 gada vecumam. Viņa uzsvēra, ka ne visi ir gatavi uzsākt patstāvīgu dzīvi sasniedzot pilngadību, tādēļ ar šo ieceri plānots sniegt iespēju, lai došanās pieaugušo dzīvē būtu pēc iespējas saudzīgāka un tālākais dzīves ceļš veidotos uz stabilākiem pamatiem.

Likumprojektā noteikts, ka šī norma stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī, jo tās ieviešana ir saistīta ar papildu finanšu resursiem, kas tiek plānoti 2024.gada budžetā. Kopējā likumprojekta ietekme 2023.gadā ir 0,2 miljoni eiro, 5,6 miljoni eiro 2024.gadā, bet no 2025, gada – 5,4 miljoni eiro ik gadu.