“UPB” koncerna apgrozījums pērn provizoriski samazinājās par 1,5%

Būvniecības un industriālā koncerna “UPB” provizoriskais apgrozījums 2022.gadā bijis 235 miljoni eiro, kas ir par 1,5% mazāks nekā 2021.gadā,  informēja “UPB” pārstāvji.

Lielāko daļu jeb aptuveni 60% no tā veidojis eksports ar fokusu uz būvkonstrukciju projektēšanu, ražošanu un montāžu, turklāt pērn sekmīgi realizēti arī vairāki lieli projekti “UPB” jaunā eksporta virzienā – infrastruktūras objektu jeb tiltu būvē.

“UPB” valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš norāda, ka pēdējos trīs gadus būvniecības nozare strādā sarežģītos apstākļos – vēl nepieredzēti izaicinājumi ir sekojuši viens otram, liekot strauji pielāgoties situācijai tirgū. Arī “UPB” uzņēmumu grupa nav izņēmums, tāpēc projektu realizācijas tempi kopumā bijuši lēnāki, kamēr sadarbībā ar pasūtītājiem meklēti kopsaucēji, lai iesāktos projektus izdotos turpināt, bet plānotos – vispār uzsākt. Neskatoties uz to, pērn noturēts iepriekšējiem gadiem līdzvērtīgs apgrozījuma līmenis, līdz ar to 2023.gadu izdevies sākt ar stabilu un pietiekami apjomīgu projektu portfeli gan vietējam, gan eksporta tirgum.

Pagājušajā gadā “UPB” eksporta projektu kartē izteiktāk iezīmējusies Dānija – gan ar sarežģītu lielizmēra dzelzsbetona sienu ražošanu un piegādi “Svanemølleholm” ēku kompleksam Kopenhāgenā, gan ar līguma noslēgšanu par “UPB” līdz šim lielākās fasādes projektēšanu un ražošanu Marijas Elizabetes bērnu slimnīcai, ko plānots realizēt šogad.

Pērn īstenoti arī vairāki projekti ar fokusu uz arhitektoniskā betona fasādēm. Starp nozīmīgākajiem projektiem ārvalstīs “UPB” pārstāvji izceļ baltā betona biroju ēka “Hyllie Terrass” Malmē, Zviedrijā. Tā pretendē uz Zviedrijā pirmās klimata neitrālās biroju ēkas statusu.

Kopumā daudz resursu pērn veltīts “UPB” ražoto būvkonstrukciju klimatneitralitātes veicināšanai, jo būvniecība ir nozare ar ļoti augstām ilgtspējas prasībām. Tas iekļauj gan dažādu stratēģiju izstrādi kā samazināt emisijas visā produktu dzīvesciklā, gan arī zināšanu apmaiņu un ciešāku sadarbību pilnā piegādes ķēdē. Nepārtraukti tiek papildinātas arī darbinieku zināšanas un pieredze ar dažādām ēku sertifikācijas sistēmām, piemēram, BREEAM, LEED, “Nordic Swan” un citām, ilgtspējīgiem projektiem veidojot jau būtisku daļu no grupas eksporta portfeļa.

Jauns eksporta virziens ir arī infrastruktūras projekti – tērauda tilti, informē “UPB” pārstāvji. Tie izceļas gan ar sarežģītību, gan augstām kvalitātes un drošības prasībām. Pagājušajā gadā Zviedrijā uzstādīti divi dzelzceļa tilti un viens gājēju tilts, kas bija īpašs izaicinājums, jo ražots no nerūsējošā tērauda. Lielākais no piegādātajiem tiltiem sasniedz 131 metra garumu un sver aptuveni 550 tonnas.

Savukārt vietējā tirgū 2022.gadā īstenoti tādi projekti kā Rīgas Stradiņa universitātes farmācijas studiju un zinātnes komplekss un viesnīca “Hampton by Hilton Riga Airport”. Tā tika realizēta kā “Design & Build” projekts, “UPB” uzticot gan projektēšanu, gan ģenerālbūvniecību.

Savukārt viens no apjomīgākajiem projektiem šogad būs Daugavas stadiona vieglatlētikas manēžas projektēšana un būvniecība, tāpat arī sākts darbs pie vairākiem industriāliem objektiem.

Veicinot attīstību, “UPB” grupā pērn investēti ap 2,6 miljoniem eiro, kopējām investīcijām pēdējā piecgadē sasniedzot vairāk nekā 42 miljonus eiro. Pagājušajā gadā lielākie ieguldījumi veikti grupas uzņēmumā “Transportbetons MB”, modernizējot Valmieras betona ražotni un atjaunojot uzņēmuma specializēto autoparku. Investēts arī citu grupas ražotņu modernizācijā.

“UPB” koncerna apgrozījums 2021.gadā bija 238,571 miljons eiro, kas ir par 0,4% vairāk nekā 2020.gadā, taču koncerns cieta zaudējumus 4,102 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

“UPB” grupa ir viens no lielākajiem industriālajiem koncerniem Baltijas valstīs, kura galvenā darbības nozare ir sarežģītu ēku būvniecība, ieskaitot to projektēšanu, būvmateriālu ražošanu, piegādi, montāžu un servisu.

“UPB” ir 100% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumos SIA “Aile grupa”, SIA “RK Metāls”, SIA “UPB Energy”, SIA “UPB nams”, SIA “Būvmehanizācija”, SIA “UPB projekti”, SIA “Enna”, SIA “Inženieru birojs “Būve un forma””, SIA “Grotta” un SIA “Alto 4.0”. Savukārt uzņēmumā SIA “MB Betons” “UPB” pieder 93,5% kapitāldaļu.

“UPB” pamatkapitāls ir 15 720 305 eiro. Uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Uldis Pīlēns, Māris Mors un Madara More.