Aptauja: Vecāki ekrānierīces mazuļiem visbiežāk dod, lai paši iegūtu atpūtas brīžus

Vecāki ekrānierīces mazuļiem visbiežāk dod, lai paši iegūtu atpūtas brīžus un novērstu bērnu uzmanību, liecina vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” veiktās aptaujas dati, kas tika prezentēti informatīvi izglītojošās kampaņas “Mazulis telefonā. Rotaļām jā, ekrānierīcēm nē” laikā.

Kognitīvi biheiviorālās terapijas psihoterapeite Sabīne Bērziņa norādīja, ka lielākā daļa vecāku lieto ekrānierīces, un 53% vecāku ikdienā ir ieslēgts TV vai citas ekrānierīces. Vecāki to skaidro ar pozitīvu attieksmi, proti, bērns tādā veidā pierodot pie ikdienas trokšņa. Vēl citi vecāki nesaredz iespējamo kaitējumu, jo “bērns jau neskatās TV, viņu varbūt tikai reklāmas piesaista”, bet pārējiem vecākiem ekrānierīces pilda emociju regulācijas funkciju, lai bērni nejustos vientuļi.

Aptaujas dati liecina, ka 61% vecāku iepazīstina mazuļus līdz divu gadu vecumam ar TV, un no tiem 23% iepazīstina jau līdz viena gada vecumam. Vēl 33% vecāku iepazīstina mazuļus ar mobilo telefonu – no tiem 8% iepazīstina ar šo ierīci arī mazuļus līdz viena gada vecumam. Savukārt 11% vecāku iepazīstina mazuļus ar planšetdatoru, bet 5% – datoru.

Visbiežāk jeb 25% gadījumos vecāki dod mazuļiem ekrānierīces, kad pašiem nepieciešams atpūtas brīdis, un tikpat daudzi izmanto tās citiem iemesliem. Vēl 22% dod ekrāniercīes rindās pie ārsta vai citiem speciālistiem, 19% – lai izklaidētu bērnu, bet 12% – ēdināšanas laikā. Savukārt 24% neizmanto ekrānierīces nekādām situācijām.

Pēc Bērziņas paustā, vecāki bieži vien dod ekrānierīces arī, lai bērns sadarbotos, tostarp, piemēram, ēdot brokastis vai griežot matus un nagus. Tāpat ekrānierīces tiek dotas emociju un uzvedības regulācijai, piemēram, braucot ar auto, un, kad nevar nomierināt bērnu, taču tās tiek izmantotas vecāka citu pienākumu veikšanai, lai, piemēram, pavadītu laiku ar vecāku bērnu, gatavotu ēst vai uzkoptu māju.

Aptaujas dati liecina, ka pēc ekrānierīču lietošanas mazuļu uzvedība mēdz būt dažāda. 44% mazuļu līdz divu gadu vecumam pašam apnīk ekrānierīces, 39% – mierīgi pārslēdzas uz citu nodarbi, 36% – prasa vēl, 22% – paliek dusmīgi, 17% – raud, bet 14% – grūti nomierināties.

Bērziņa uzsvēra – jo vairāk emocionāli uzvilkts ir bērns, jo mazāk ekrāns vajadzētu lietot.

Vienlaikus mazulis var tikt pie ekrānierīcēm arī bez vecāku ziņas, un visbiežāk jeb 37% gadījumos tas notiek pie vecvecākiem, 33% – ciemos, 25% gadījumos ekrānierīces iedevušas vecākie brāļi un māsas, 22% gadījumos tas notiek bērnudārzos un pulciņos, bet 18% – restorānos, pie ārstiem, uzgaidāmajās telpās un citur.

Lielākai daļai jeb 33% vecāku ir negatīva attieksme pret ekrānierīču lietošanu mazuļa vecumposmā, taču viņi norādījuši, ka reizēm “nav citu variantu”. Vēl 31% ir neitrāla attieksme, jo nav iespējams izvairīties no viedierīču lietošanas, 22% neatbalsta viedierīču lietošanu, 9% negatīva attieksme pret tām, taču viņi uzskata, kas tas ir veids, kā veltīt laiku sev, 4% nav pārliecināti, vai ekrānierīču lietošana atstāj kādu negatīvu iespaidu, bet 2% uzskata, ka ekrānierīces palīdz izglītot mazuli.

Dati liecina, ka ekrānierīces mazuļiem līdz divu gadu vecumam tiek dotas lidmašīnās un autobusos, lai nodarbinātu bērnu – 75%, restorānos, lai bērns mierīgi sēdētu – 66%, veikalā, iepirkšanās laikā, un brīdī, kad bērnam ir dusmu izvirdums – 42%, koncerta izrādes, saviesīga pasākuma laikā – 39%. Tikmēr 7% vecāku nav novērojuši situācijas, kad citi vecāki dod mazulim ekrānierīces.

Puse vecāku uzskata, ka pieņemamākā situācija, kad mazulim var dod ekrānierīces, ir sazinoties caur videozvanu ar radiniekiem. Vēl 32% vecāku uzskata, ka mazuļiem var dot mierīgas multenes, 30% – izglītojoša satura animācijas filmas, 28% – saturu, ko patērē kopā ar vecākiem, 20% – bildes un video. Tikmēr 30% vecāku uzskata, ka nav piemērota satura, ko piedāvāt mazuļiem.

Bērziņa norādīja, ka, pievēršoties ekrānierīcēm, mazuļi neiemācās nekāda veida emociju un sajūtu regulācijas prasmes. Attiecīgi, ilgtermiņā novēršot mazuļa uzmanību ar tām, mazulim arvien vairāk sakrājas intensīvās emocijas, un vecāks ir nokavējis brīdi, kas varētu palīdzēt tikt viņam galā ar nepatīkamām sajūtām un emocijām.

Arī bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs atzīmēja, ka primārais vecāku uzdevums ir regulēt bērnu emocijas caur attiecībām staro bērnu un vecākiem. Sākumā emociju regulācija ir ārēja, to nodrošina vecāks, taču, bērnam augot, tā kļūst iekšēja. Caur ekrāniem šī prasme netiek attīstīta, tāpat arī valodas un sociālas prasmes.

Viņš gan atzina, ka ekrānierīcēm var būt arī pozitīva ietekme, tai skaitā arī uz valodas attīstību un citām funkcijām, taču tādā gadījumā tam ir jābūt saturam, kas mērķēts uz šo vecumgrupu, ar izglītošanas un trenēšanas nolūku. Tāpat tam jābūt tādam, ko var patērēt kopā ar vecāku, kurš, piemēram, skaidro notiekošo.