Civilā aizsardzība ir mijiedarbība starp valsti un iedzīvotājiem

14. martā Talsu novada pašvaldībā notika Civilās aizsardzības komisijas (CAK) sēde. Tajā tika skatītas iespējas, kā uzlabot un papildināt pašvaldības Civilās aizsardzības (CA) plānā fiksētā iespējamā kaitējuma mazināšanu cilvēkam, īpašumam un videi katastrofu gadījumā. Plāns ietver informāciju par pašvaldības teritorijās pastāvošajiem draudiem un iespējamām katastrofām, kā arī raksturo atbildīgo dienestu gatavību un rīcības šādās situācijās.

Saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu CA ir pasākumu kopums, ko īsteno valsts un pašvaldību institūcijas un sabiedrība, lai nodrošinātu atbilstošu rīcību katastrofas un katastrofas draudu gadījumā. CA plāns tiek sagatavots, ņemot vērā normatīvo aktu prasības un risku novērtējumu, un kalpo par pamatu efektīvai riska vadības informācijas sistēmas darbībai un kontrolei.

Ņemot vērā, ka divu vienādu krīžu nav, CA plāniem jābūt īstenojamiem un pielāgojamiem dažādām situācijām. Sanāksmes laikā tika aplūkoti gan industriālie riski – iespējamās avārijas rūpniecības objektos vai transporta ceļos, gan arī sociālie, veselības, dabas katastrofu, lauksaimniecības, lopkopības, augkopības un citi riski.

Jaunajos Ministru kabineta noteikumos norādīts, ka pašvaldībām līdz 2024. gada sākumam ir jāizstrādā un savos sadarbības teritorijas CA plānos jāiekļauj sadaļa par pasākumiem un rīcību kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā. Ņemot vērā CA plāna sadaļas par civilās aizsardzības sistēmas darbību militārā uzbrukuma gadījumā sensitīvo raksturu, pēc tās izstrādes tai tiks piešķirts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, tādējādi nodrošinot noteikto valsts civilās aizsardzības pasākumu efektivitāti un samazinot to kompromitēšanas iespējamību.

Līdztekus CAK dalībnieki tikšanās laikā pārrunāja, cik būtiska ir dažādu atbildīgo institūciju informācijas aprite, kā arī noteikta kārtība, kā šī informācija tiek pārvaldīta un nodota, tajā skaitā pašvaldību un CAK līmenī, ko nepieciešams definēt CA plānā. Vienlaikus nepieciešams noteikt iedzīvotāju informēšanas un apziņošanas pasākumus, kas katastrofu gadījumā ir būtiski, lai nodrošinātu iedzīvotāju izpratni par aktuālo situāciju valstī un pašvaldībā, noteiktu pašvaldības funkciju īstenošanas kārtību un izmaiņas sabiedriskās kārtības noteikumos, kā arī par iedzīvotāju iespēju iesaistīties atbalsta sniegšanā.

Savukārt ņemot vērā katastrofu apdraudējuma raksturu, plānā nepieciešams detalizēti aprakstīt un noteikt attiecīgās evakuācijas procedūras, atbildīgās personas, nepieciešamos resursus, piemēram, svarīgi ir iepriekš identificēt noteiktu primāro resursu, degvielas un pārtikas rezerves, tajā skaitā dabiskās dzeramā ūdens ieguves vietas. Šajā tikšanās reizē tika pārrunāti arī jautājumi par izmitināšanas un evakuācijas pulcēšanās vietām, kā arī pieejamiem transporta līdzekļiem, lai nodrošinātu iedzīvotāju patveršanās iespējas, kā arī citi ar evakuāciju saistīti jautājumi.

Tāpat zināms, ka nepārtraukta elektroresursu apgāde ir viens no būtiskajiem priekšnoteikumiem, lai spētu nodrošināt dažādu primāro vajadzību, komunālo pakalpojumu un valsts institūciju darbību, bet tā kā dažādu katastrofu gadījumā var tikt radīti pārtraukumi centrālajā elektroapgādē, pašvaldību līmenī ir nepieciešams identificēt potenciālos mobilos elektroapgādes risinājumus, tostarp, elektroģeneratorus.

Nav iespējams paredzēt vienādus darba organizēšanas apstākļus vai precīzu institūciju sadarbības ietvaru, jo katastrofas mērogs, intensitāte, ietekme uz sabiedrību, vidi vai īpašumu un tā radītās sekas var būt atšķirīgas, kā arī ne vienmēr iespējams paredzēt, kā minētais pasākums tiks īstenots. Lai gan Ukrainas pieredze liek būt modriem, tomēr jāvairās no pārspīlējumiem. Jebkuram cilvēkam ir jāsaprot, kad iedzīvotāju drošību apdraud dažāda veida katastrofas, nevajag ļauties panikai, jāprot mierīgi analizēt situāciju un pieņemt konstruktīvus lēmumus. Tāpat CAK sēdē tika uzsvērts, ka atbildīgo dienestu darbu nereti apgrūtina riska zonā esošie civiliedzīvotāji, piemēram, Jēkabpilī plūdu apdraudētajās vietās cilvēki brauca turp kā uz „interesantu apskates vietu”, kas var novest pie sliktāka, nevis labāka rezultāta.

Civilās aizsardzības sistēmai jābūt elastīgai un, kad būs izdarīts plānošanas darbs, krīzes situācijās cilvēki būs pārliecinātāki par saviem lēmumiem, tāpēc CA ir mijiedarbība starp valsti un iedzīvotājiem.