Novembrī sāks pieņemt pensijas pieprasījumus no ārvalstīs dzīvojošām personām

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, kas nosaka novembrī sākt izskatīt pensijas pieprasījumus no ārvalstīs dzīvojošām personām, kuras Latvijā bija uzkrājušas sociālās apdrošināšanas stāžu.

Grozījumi tika veikti, lai pensiju saņemtu tās ārvalstīs dzīvojošas personas, kurām pensija pienāktos un tiktu piešķirta gadījumā, ja tās būtu palikušas dzīvot Latvijā vai būtu izbraukušas no Latvijas pēc pensijas piešķiršanas.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtās un šodien parlamentā pieņemtās izmaiņas nosaka tiesības uz vecuma un apgādnieka zaudējuma pensiju personām, kas pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas teritorijas valstī, kas nav Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valsts vai valsts, ar kuru ir spēkā līgums par sadarbību sociālās drošības jomā.

Šādai personai nav tiesību uz vecuma pensiju priekšlaicīgi, jo pensiju priekšlaicīgi izmaksā tad, ja persona nav nodarbināta un par to nevar pārliecināties, ja šī nav ES, EEZ valsts vai līgumvalsts.

Šajos gadījumos piešķirot pensiju personai, kura pastāvīgi dzīvo minētajās ārvalstīs, tā tiks aprēķināta, ņemot vērā veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, un pensijai nepiemēros no valsts pamatbudžeta noteiktos minimālos apmērus.

Likumā noteikts, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) personām, kuras līdz 2023.gada 31.oktobrim ir izbraukušas uz dzīvi ārvalstī, kas nav ES, EEZ valsts vai līgumvalsts un tām atteikts piešķirt vecuma vai apgādnieka zaudējuma pensiju, jo tās nedzīvo Latvijas teritorijā, piešķir un izmaksā pensiju no pieprasījuma un pensijas piešķiršanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas.

Pēc VSAA datiem 2023.gada martā ES un EEZ valstīs tika izmaksātas 13 121 pensija, līgumvalstīs – 16 208 un valstīs, kas nav ES, EEZ valsts vai līgumvalsts – 1332 pensijas.

Satversmes tiesā ierosināta lieta par normu, kas liedz tiesības uz vecuma pensiju personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta pensijas pieprasīšanas brīdī nav Latvijā.

Likums “Par valsts pensijām” nosaka, ka tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju saskaņā ar šā likuma nosacījumiem ir Latvijas teritorijā dzīvojošām personām, kas bijušas pakļautas valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai.

Lieta ierosināta pēc Augstākās tiesas Senāta pieteikuma.

Senāta izskatīšanā kasācijas kārtībā ir administratīvā lieta, kas ierosināta pēc kādas personas pieteikuma, kurā lūgts izdot tai labvēlīgu administratīvo aktu par vecuma pensijas piešķiršanu.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atteikusi pensijas piešķiršanu, jo konstatējusi, ka persona nedzīvo Latvijā un tādēļ neatbilst visiem apstrīdētajā normā ietvertajiem nosacījumiem, lai piešķirtu valsts sociālās apdrošināšanas pensiju.

Senāts uzskata, ka apstrīdētā norma, ciktāl tā paredz valsts vecuma pensijas piešķiršanu tikai Latvijas teritorijā dzīvojošai personai, neatbilst Satversmes normām.

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu, kas pieņēmusi apstrīdēto likumu, līdz jūnija beigām iesniegt tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir septembris.