Atpakaļ

Konceptu par individuālo mācību kontu ieviešanu un aprobāciju būs jāizstrādā līdz šī gada nogalei

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) līdz šī gada nogalei jāizstrādā koncepts par individuālo mācību kontu ieviešanu un aprobāciju, kā arī prasmju pārvaldības platformu, otrdien nolēma valdība.

IZM līdz 2026.gada 31.maijam iecerējusi attīstīt un aprobēt Latvijas kontekstam atbilstošu individuālo mācību kontu pieeju, lai sekmētu pieaugušo dalību izglītībā, palīdzot apgūt un pilnveidot sabiedrības digitālās prasmes, tostarp veicinot piekļuvi starptautisku un ārvalstu mācību platformu mācību iespējām, izmantojot individuālo mācību kontu resursus.

Individuālais mācību konts ir personīgs virtuāls konts, kas personām, kuras atbilstoši valstu nosacījumiem kvalificējas piekļuvei individualizētam mācību budžetam, teikts ziņojumā.

Atvēlēto budžetu varēs izmantot pēc saviem ieskatiem un izvēlētā laikā darba tirgus atbilstošām mācībām, karjeras atbalstam vai iepriekš iegūto prasmju un kompetenču novērtēšanai. Tāpat to varēs papildināt ar līdzfinansējumu vai noteiktu laiku uzkrāt, piemēram, dalībai lielāka apjoma mācībām. Mainot darba vietu uz citu vai pārejot no darba uz mācībām, piekļuvei kontam būtu jāpaliek attiecīgās personas rīcībā.

Eiropas Savienības (ES) Padome, kuras ieteikums par individuālajiem mācību kontiem apstiprināts pērn 31.maijā, rekomendē dalībvalstīm nodrošināt arī papildu individuālās tiesības uz mācībām tādu personu kontiem, kurām visvairāk nepieciešama kvalifikācijas pilnveide un pārkvalifikācija, pamatojoties uz valsts vai nozares vajadzībām, personas nodarbinātības vai kvalifikācijas līmeni un citiem apstākļiem saskaņā ar “skaidriem un pārredzamiem kritērijiem”.

IZM iecerējusi arī līdz 2026.gada 31.maijam attīstīt atbilstošu digitālo vidi – prasmju pārvaldības platformu – individuālo mācību kontu aprobēšanai un turpmākai funkcionēšanai, kas ļaus “pilnvērtīgi pārvaldīt personu mācību tiesības un rezultātus, nodrošināt individuālo mācību kontu un mācību procesu administrēšanu, kā arī veikt individuālo mācību kontu pieejas aprobēšanas datu uzkrāšanu un analīzi”.

Platformā iecerēts publicēt izvirzītajām prasībām atbilstošu formālas un neformālas izglītības piedāvājumu un saistītos pakalpojumus, piemēram, indivīdu profilēšanu, karjeras attīstības atbalstu, prasmju un kompetenču novērtēšanas iespējas.

Tāpat plānots nodrošināt piekļuvi arī Latvijā veidotiem un starptautisko un ārvalstu mācību platformu mācību kursiem un mācību materiāliem, kā arī atbilstošiem digitālo prasmju mācību kursiem, nodrošinot to lokalizāciju un adaptāciju, kā arī integrāciju platformā no starptautiskajām un ārvalstu mācību platformām, kā, piemēram, “Coursera”, “edX”, “FutureLearn”, “Udemy”, teikts ziņojumā.

Platformas sākotnējā modeļa aprobāciju iecerēts uzsākt līdz 2024.gada 31.decembrim.

Pēc IZM aplēsēm individuālo mācību kontu ieviešana Latvijā izmaksās kopumā 15 146 193 eiro, teikts ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par individuālo mācību kontu ieviešanu.

Iecerēts, ka investīcijas finansējumu veidos AF finansējums 14 306 000 eiro un maksimāli plānotais nacionālais valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa segšanai 840 193 eiro apmērā. Mērķa grupas digitālo prasmju mācībām un mācību atbalsta pasākumiem, tai skaitā karjeras attīstības atbalsta, stipendiju, transporta un izmitināšanas izmaksu kompensēšanai, plānots novirzīt indikatīvi 8 869 720 eiro.

Pēc IZM prognozēm, līdz 2024.gada 31.decembrim digitālās prasmes, izmantojot individuālos mācību kontus, apgūs 1500 cilvēku, savukārt līdz 2026.gada 31.maijam šo cilvēku skaits pieaugs līdz 3500.

IZM vērtējumā iedzīvotājiem ir nepietiekamas digitālās prasmes visos līmeņos, “kas kavē sabiedrības un uzņēmumu digitālo transformāciju”. Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības (DESI) indeksu Latvijā 2021.gadā pamata digitālās prasmes bija tikai pusei jeb 50,8% iedzīvotāju, bet augstākās prasmes – vien 23,8%, kas ir mazāk nekā ES valstu vidējais rādījums – attiecīgi 53,9% un 26,5%.

Ministrija arī norādīja, ka pieaugušo izglītībā ir nepieciešamas pārmaiņas un atbalsta pasākumu pilnveide, lai kāpinātu pieaugušo dalību izglītībā, 2027.gadā sasniedzot 12% pieaugušo.

Pēc IZM rīcībā esošiem datiem, Latvijas iedzīvotāju līdzdalība izglītības aktivitātēs kopumā ir zemāka nekā vidēji ES – saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojumu, 2021.gadā pieaugušo izglītībā iesaistījās 8,6% pieaugušo, kas ir par 2,2 procentpunktiem zemāks nekā vidēji ES.

Tāpat kā vidēji ES, arī Latvijā visaktīvāk pieaugušo izglītībā iesaistās personas ar augstāko izglītību – 2021.gadā šādu personu īpatsvars bija 15,6%. Turpretim viszemākā aktivitāte vērojama starp personām ar pamata vai zemāku izglītības līmeni – 2021.gadā pieaugušo izglītībā iesaistījās vien 3,7% iedzīvotāju ar arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību.

Kā lielākajā daļā ES dalībvalstu, arī Latvijā sievietes aktīvāk piedalās pieaugušo izglītībā nekā vīrieši – 2021.gadā attiecīgi 11,5% un 5,5%.

IZM ir pārliecināta, ka, attīstot Latvijas kontekstam atbilstošu individuālo mācību kontu pieeju un paplašinot digitālo prasmju attīstības iespējas iedzīvotājiem, tiks veicināta ekonomikas transformācija.