Vāc parakstus par ikmēneša pabalstiem arodslimniekiem

Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Jānis Taube. Viņš skaidro, ka līdz pat ekonomikas krīzei jeb līdz 2009.gada 1.jūlijam darbaspēju zaudējuma ikmēneša pabalstu varēja saņemt arī persona, kurai bija noteikts darbspēju zaudējums 10-24%, proti, bez invaliditātes grupas.

“Krīze lika savilkt jostas, ieskaitot tos, kam dzīvē paveicies salīdzinoši mazāk,”

– norāda Taube, uzsverot, ka pienācis laiks to mainīt. Respektējot likumdevēja rīcības brīvību noteikt robežu, līdz kurai var pieņemt, ka persona, neraugoties uz darbspēju zaudējumu, ir spējīga nopelnīt sev iztiku atbilstīgā līmenī, kā to ir atzinusi arī Satversmes tiesa, iniciatīvā Saeima lūgta jau atšķirīgajos pēckrīzes apstākļos izvērtēt, vai ikmēneša pabalsts tomēr nepienāktos jebkuram cilvēkam, kuram ir noteikta arodslimība, arī ja darbspējas zudums ir noteikts, piemēram, no 15% līdz 24% apmērā. Pašlaik šī arodslimnieku grupa nekādu pabalstu nesaņem – tas stājas spēkā vien no 25% darbspēju zaudēšanas.

Ar iniciatīvu tiek rosinām noteikt minimālo pabalstu arodslimniekiem 20% apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas ar darbspējas zudumu no 15% līdz 24%. Katrs darba devējs ar savām iemaksām jau ir apdrošinājis darba ņēmēja iespējamo arodslimības fakta konstatēšanu un ar to saistītās izmaksas. Tāpēc Taubes ieskatā šāda sapratne pret faktiskajiem arodslimniekiem un pretimnākšana no likumdevēja puses nenozīmētu nepieciešamību paaugstināt sociālās apdrošināšanas likmi, lai šos izdevumus segtu.

Idejas autora ieskatā šādu pārmainu rezultātā varētu iegūt vienlīdzīgu pabalstu sistēmu un iespēju arodslimniekiem saņemt ikmēneša pabalstu, lai uzturētu veselību vismaz esošajā līmenī. Šobrīd cilvēki, kuriem ir noteikta arodslimība, ar darba spējas zudumu līdz 25%, nesaņem nekādu finansiālu pabalstu, kas Taubes ieskatā ir diskriminējoši.