“Kurzemes granulas”: Granulu apkures katlus pērk mazāk, bet kopējais pieprasījums pēc granulām ir kāpis

Viņš norādīja, ka pērn granulu katlu realizācijā bijis “dramatisks kritums”, no kura nozare vēl joprojām nav atkopusies. To sekmēja gan ģeopolitiskā situācija un cenu kāpums granulām, gan valsts subsīdijas saules paneļu un siltumsūkņu uzstādīšanai.

Petrovskis minēja, ka pērn energoresursu krīzes ietekmē daudzi iedzīvotāji mājokļos nomainīja apkures veidu, turklāt tie, kuri svārstījās starp granulu katlu un citu apkures veidu, bieži vien izvēlējās otro opciju. Patlaban granulu katlu tirdzniecības apmēri neliecina par būtisku granulu pārdošanas kāpumu nākotnē.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, kas kokskaidu granulām stājās spēkā 2022.gada vasarā, ļāva izjust, cik liela ietekme Latvijas granulu tirgū bija Krievijas un Baltkrievijas produkcijai.

Importa aizlieguma ietekmē kopējais pieprasījums pēc granulām pēdējā gada laikā ir kāpis, it īpaši Latvijas austrumos, teica Petrovskis, piebilstot, ka bija arī pašvaldības, kuras izmantoja importēto produkciju no Latvijas austrumu kaimiņvalstīm.

Vienlaikus “Kurzemes granulu” pārstāvis skaidroja, ka ir mainījušies arī iedzīvotāju paradumi. Ja iepriekšējos gados aktīvākais granulu pārdošanas mēnesis bija augusts, bet “tukšākais” – maijs, tad šovasar augstākie pārdošanas rādītāji “Kurzemes granulām” bija maijā, jūnijā un jūlijā. Lai gan šogad augustā pieprasījumus ir saglabājies lielāks nekā citus gadus vasaras “klusākajos mēnešos”, jūtams, ka iedzīvotāji vismaz Kurzemē jau ir nodrošinājušies ar nepieciešamo kurināmo.

Viņš gan piebilda, ka pēdējos gados arī granulu absolūtās cenu vērtības ir mainījušās un patlaban 10-20 eiro atšķirība cenās patērētājiem vairs nav tik būtiska kā pāris gadus atpakaļ, kad vidējā granulu cena par tonnu bija 150 eiro.

Petrovskis skaidroja, ka cenu līmeni granulām Latvijā notur gan pieprasījums, gan izejvielas cenas. Viņš uzsvēra, ka skaidas Latvijā ir gan dārgākas nekā citās valstīs, gan mazāk pieejamas.

Viņš minēja, ka skaidu daudzums tirgū ir samazinājies par aptuveni 30%.

Pēc Petrovska teiktā, to ietekmē AS “Latvijas valsti meži” indeksētās zāģbaļķu cenas, kas “uzdzinušas” cenu zāģbaļķiem līdz tādam līmenim, kad vietējie zāģbaļķi ir dārgāki par zāģbaļķiem, kas tiek importēti no Skandināvijas. Tādējādi samazinās Latvijas zāģētavu konkurētspēja ar Skandināvijas zāģētavām. Zāģētavas samazina ražošanas jaudas un tādējādi krītas arī saražoto skaidu daudzums. Daudzas zāģētavas darbu nodrošina divās maiņās nevis trijās.

Viņš piebilda, ka pie samazināta izejvielas daudzuma granulu cena apkures sezonā ir grūti prognozējama, īpaši ja ziema būs barga un granulas nebūs sagādātas savlaicīgi, bet arī pie mazākām zāģētavu jaudām, granulu apjoms tirgū būs pietiekams. “Latvija saražo tik daudz granulu, ka nevar pietrūkt,” uzsvēra Petrovskis.

Tikmēr starptautiskajos tirgos pēc pērnā gada panikas tirgū ir iestājies atslābums, teica Petrovskis.

Viņš skaidroja, ka lielākie granulu ražotāji pērn bija izveidojuši lielus uzkrājumus, bet tā kā ziema nebija barga, saglabājās uzkrājumi. Lielo pārpalikumu ietekmē “realizācija ir piezemēta”, jo pircēji rēķinās ka starptautiskajos tirgos kokskaidu pārpalikumi ir pietiekami. Tas, papildu sezonālajam cenu samazinājumam, starptautiskajos tirgos veicināja nelielu cenu kritumu.

Jau ziņots, ka “Kurzemes granulu” apgrozījums pagājušajā gadā bija 16,786 miljoni eiro, kas ir par 55,3% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa palielinājās 7,9 reizes un bija 4,816 miljoni eiro.

Uzņēmums “Kurzemes granulas” reģistrēts 2003.gadā, un tā pamatkapitāls ir 1,594 miljoni eiro. “Kurzemes granulu” īpašniece ir Arnim un Jānim Apsīšiem vienādās daļās piederošā kokapstrādes kompānija SIA “Kurekss”.