Saeimas komisijā iepazīstinās ar projekta “Skola2030” izvērtējumu

Diskusija par šo jautājumu paredzēta plkst.10 Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē.

Uz sēdi aicināti ziņot IZM un VISC pārstāvji. Sēdē aicināti piedalīties arī pašvaldību izglītības pārvalžu un citu institūciju pārstāvji.

Jautājums par “Skola2030” Saeimas komisijā jau tika skatīts šajā pavasarī. Komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV) aicināja IZM rūpīgi izvērtēt projekta rezultātus, lai nākotnē izvairītos no tām problēmām, ar kurām saskaroties izglītības darbinieki.

Viņa akcentēja, ka projekta “Skola2030” beigu fāzē būtu svarīgi izvērtēt, kas tā ieviešanā ir izdevies, un kas nav, un no kādām kļūmēm nākotnē vajadzētu izvairīties, ieviešot valsts aizsardzības mācību, kā arī otro Eiropas Savienības oficiālo svešvalodu.

“Skolās paliek pedagogi, kuri ir gatavi mesties iekšā jaunos izaicinājumos, eksperimentēt, taču viņu skaits ir salīdzinoši neliels,” norādīja Zariņa-Stūre.

Bijusī “Skola2030” mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa pārmetumus gan noraidīja. Atklātā vēstulē bijušajam Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un izglītības ministrei Andai Čakšai (JV) viņa pauda, ka ar projektu tiek saistītas “visas pēdējo 30 gadu laikā uzkrātās neizdarības izglītības jomā”, piemēram, mācību grāmatu trūkums, skolotāju pārslodze un laika trūkums gatavoties mācību stundām.

Kopējais piešķirtais finansējums projekta īstenošanai bija 31 087 767 eiro. Sākotnēji tika piešķirts finansējums 13 960 884 eiro apmērā, kas trīs reizes papildināts: 4 497 498 eiro piešķirts Latviešu valodas aģentūrai pedagogu profesionālajai pilnveidei un mācību līdzekļiem darbam lingvistiski neviendabīgā vidē, 5 879 296 eiro piešķirts valsts pārbaudes darbu izstrādei un pedagogu profesionālajai pilnveidei, kā arī 7 400 089 eiro – mācību satura digitalizācijai.