Valdība aicina Latvijas uzņēmumus pēc iespējas ātrāk izbeigt Krievijas naftas gāzes importu
Vienlaikus premjerministre teica, ka esot saprotami, ka ir nepieciešams pārejas periods uzņēmumiem, lai varētu izbeigt ilgtermiņa līgumus.
Sankcijas pret naftas gāzi stāsies spēkā šā gada nogalē.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) pauda, ka šis esot labs piemērs, kā ES kopēji vienototies var panākt lielāku efektu, aizsargājot iekšējo tirgu un pārorientējoties uz citiem energoresursiem. ”Tas man liek domāt, ja par gāzi ir šāda ES vienošanās, tad tik pat iespējama ir vienošanās par graudu importa aizliegumu,” uzskata ekonomikas ministrs.
Valainis atzīmēja, ka rītdien zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē atkārtoti aicinās atbalstīt Krievijas pārtikas un lauksaimniecības preču importa aizliegumu ES.
Pēc politiķa vārdiem, tas, kas likās neiespējami pirms gada, šodien tā ir realitāte – krievu naftas gāzes importa aizliegums ir iekļauts sankciju paketē.
Līdzīgi pauda ”Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, sakot, ka pats svarīgākais politiski ir izdarīts, proti, lēmums ir pieņemts. Līdz ar to tas esot skaidrs signāls, ka Krievijas naftas gāzes imports nav pieņemams, un Latvijas uzņēmumiem pēc iespējas ātrāk ir jāpārtrauc sadarbība ar Krieviju.
Jau ziņots, ka pērn Latvijas imports no Krievijas ir pārsniedzis 0,5 miljardus eiro, un lielāko importa daļu veido nevis daudz apspriestie graudi, kas pārsvarā Latvijā nepaliek, bet gan minerālie produkti, īpaši sašķidrinātā naftas gāze, vēstīja Latvijas Televīzija.
No nākamā gada importēt krievu naftas gāzi vairs nevarēs, jo Eiropas Savienībā panākta vienošanās to iekļaut sankciju sarakstā.
Kamēr sankciju nav, krievu sašķidrināto naftas gāzi var pirkt arī valsts uzņēmumi un iestādes, un to turpina iepirkt vairākas pašvaldības, kā arī valsts uzņēmumi “Latvijas dzelzceļš” un “Latvijas valsts meži”.
