VDD izvērtēs informāciju par Ždanokas iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestiem
VDD paziņojumā presei sniedzis vērtējumu par šodien publiski izskanējušo informāciju par Ždanokas darbībām laika posmā no 2005.gada līdz 2013.gadam.
VDD atgādina, ka līdz 2016.gadam Latvijas normatīvais regulējums neparedzēja kriminālatbildību par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas valsti, tāpēc masu mediju publicētā informācija par laiku no 2005. līdz 2013.gadam nekvalificējoties kā noziegums.
Lai arī VDD vērtējumā šāda veida darbības radīja draudus Latvijas valstij, par ko dienests vēsturiski esot informējis gan tā laika valsts amatpersonas un lēmuma pieņēmējus, gan sabiedrību, tomēr personas saukšana pie kriminālatbildības par šāda veida darbībām neesot bijusi iespējama. VDD paša vērtējumā, tas šajā laikā esot “mērķtiecīgi īstenojis pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus konstatēto apdraudējumu valsts drošībai novēršanai”.
VDD vērtējumā, Ždanokas Eiropas Parlamenta deputātes statuss un šā statusa nodrošinātā tiesiskā imunitāte bijusi nozīmīgs apstāklis, kas sekmēja viņas aktivitātes Krievijas ģeopolitisko interešu atbalstam.
2016.gadā VDD sadarbībā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienestu un Satversmes aizsardzības biroju rosinājuši pilnveidot Latvijas normatīvo regulējumu. Viens no iemesliem, kāpēc dienestu skatījumā bija nepieciešamas izmaiņas, bija Krievijas īstenotās t.s. tautiešu politikas un citu nemilitārās ietekmes izpausmju radītais apdraudējums, kam atbalstu sniedza arī Latvijas valstspiederīgie.
Neskatoties uz minēto, VDD izvērtēs informāciju par Ždanokas iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestiem, solīts dienesta paziņojumā.
Kā ziņots, nopludinātas elektroniskā pasta sarakstes liecina, ka Eiropas Parlamenta (EP) deputāte no Latvijas Ždanoka vismaz kopš 2004.gada regulāri atskaitījās Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) darbiniekiem par savām aktivitātēm un lūdza naudu pasākumu rīkošanai, tomēr viņa pati noliedz sadarbību ar Krievijas izlūkdienestu, bet no savām kontaktpersonām dēvē par jaunības draugu, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”. E-pastu sarakste nonākusi Krievijas pētnieciskā izdevuma “The Insider” rīcībā, bet tas informācijā dalījies ar “Re:Baltica”, igauņu portālu “Delfi” un Zviedrijas laikrakstu “Expressen”.
Ždanoka savā paziņojumā masu medijiem nav noliegusi e-pastu autentiskumu, bet uzsvaru likusi uz to, ka uzskatot par nepieņemamu komentēt ar hakeru palīdzību iegūtu personīgu dokumentu saturu. Viņa arī mediju publikāciju mēģina sasaistīt ar viņas it kā “antifašistisko darbību”.
“Gribu pievērst sabiedrības uzmanību tam, ka personīgā elektroniskā pasta uzlaušana bez tiesībsargājošo iestāžu sankcijas ir nepieļaujama. Šīs darbības kvalificējamas kā personas datu zādzība, kas pati par sevi ir kriminālnoziegums,”
teikts Ždanokas paziņojumā, kurā viņa apgalvo, ka “es nebiju sadarbojusies un nesadarbojos ne ar kādiem citiem specdienestiem”.