Valsts kontrole: “Rail Baltica” projekta ieviešanai Baltijā ir 10-19 miljardu eiro budžeta deficīts
Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta turpinājums pēc 2027.gada ir neskaidrs, tāpat kā pieejamais finansējums.
Ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas aptuveni 500 miljoni eiro gadā būs jāsedz no Baltijas valstu budžetiem. Projekta budžetā nav iekļautas izmaksas par vilcieniem starptautiskiem un reģionāliem pārvadājumiem, kuru iegādei būtu nepieciešami 300 miljoni eiro.
Pašlaik neviena Baltijas valsts nav sākusi vilcienu iepirkumu. Valsts aizdevumi tiek uzskatīti par visreālākajām finansēšanas alternatīvām, bet budžeta palielinājums “Rail Baltica” finansēšanai nav iekļauts nevienā no valstu budžeta stratēģijām. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Finanšu ministrijas nav tieši iesaistījušās projekta finansēšanā, strādājot ar novecojušiem datiem.
Līdz 2024.gada februārim projektam piešķirti aptuveni 2,4 miljardi eiro no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, un vēl 2,1 miljards eiro tiek lēsts no 2021.-2027.gada Daudzgadu finanšu shēmas. 2024.gada maijā Latvijas Finanšu ministrijā iesniegts pieprasījums par 2,8 miljardiem eiro projekta īstenošanai 2025.-2027.gadā.
“Rail Baltica” projekta kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro.
Projekts paredz izbūvēt 870 kilometrus garu Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju, kas savienos Baltijas valstis ar Eiropu. Dzelzceļa līniju plānots atklāt pa posmiem no 2028. līdz 2030.gadam.
