“Rail Baltica” projektā turpinās darbu pie publiskās un privātās partnerības modeļa

“RB Rail” norāda, ka PPP iekļaušana “Rail Baltica” projekta finansēšanas stratēģijā atspoguļo pieaugošu tendenci Eiropas transporta infrastruktūras attīstībā, papildinot, ka, veicinot sadarbību starp valsts iestādēm un privātajiem investoriem, “Rail Baltica” mērķis ir izmantot inovatīvus finansēšanas risinājumus, virzot uz priekšu projekta ieviešanu, vienlaikus samazinot finansiālos riskus.

Tomēr PPP īstenošana šādā mērogā Baltijā rada arī izaicinājumus, kas jārisina, tostarp pielāgojot vienotu regulatīvo vidi attiecībā uz sarežģītām PPP struktūrām, līdzsvarojot risku sadalījumu starp publisko un privāto sektoru, nodrošinot ilgtermiņa politiskās saistības un piesaistot starptautiskos finansētājus.

“RB Rail” Investīciju attīstības vadītājs Pēteris Celms norāda, ka, apvienojot privātās investīcijas ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) finansējumu, “Rail Baltica” mērķis ir izveidot jaunu standartu lieliem infrastruktūras projektiem, demonstrējot, kā mazākas ekonomikas var īstenot finansiāli stabilas un stratēģiski svarīgas iniciatīvas.

“Sākotnējās tikšanās ar nozīmīgiem starptautiskiem dalībniekiem, tostarp lielu Francijas banku un Japānas infrastruktūras attīstītājiem, kas izrādījuši interesi par projektu, jau ir notikušas,” piebilda Celms.

“RB Rail” papildina, ka PPP pieeja atbilstoši arī Eiropas Komisijas (EK) redzējumam ir atbalstāma, kā arī to apliecina citu valstu infrastruktūras projektu piemēri.

Kā piemēru uzņēmumā norāda jaunās Porto-Lisabonas ātrgaitas dzelzceļa līnijas projektu, kas pēdējā EISI uzsaukumā ieguva lielāko Eiropas Savienības (ES) finansējumu 813 miljonu eiro apmērā. Savukārt nākamais pēc finansiālā piešķīruma apjoma atbalstītais projekts ir “Rail Baltica”.

“RB Rail” atzīmē, ka Porto-Lisabonas ātrgaitas dzelzceļa projekts ir nozīmīgs precedents, jo apstiprina, ka ir iespējams apvienot EISI finansējumu ar PPP modeli, tādējādi risinot finansējuma deficītu no valsts budžeta vai ES fondu iespējām liela mēroga dzelzceļa infrastruktūru būvniecībā. Papildu Porto-Lisabonas projekta piemēram ir vairāki citi Eiropas ātrgaitas dzelzceļa projekti, kuri tostarp konkurē ar “Rail Baltica” par ES finansējumu un izmanto PPP modeli, tostarp Lionas-Turīnas projekts, kura mērķis ir izveidot jaunu dzelzceļa tuneļa savienojumu starp Franciju un Itāliju.

Savukārt cits piemērs ir Brennera tuneļa projekts, kas savienos Austriju un Itāliju ar mērķi uzlabot kravu un pasažieru pārvadājumus caur Alpiem. Izmantojot PPP pieeju, Brennera tunelis ir piesaistījis finansiālu atbalstu gan no valsts, gan privātā sektora, parādot, ka starpvalstu PPP projekti ir veiksmīgi īstenojami atbilstošā regulatīvajā ietvarā, norāda “RB Rail”.

“RB Rail” atgādina, ka nesen EK paziņoja par papildu 1,2 miljardu eiro piešķīrumu “Rail Baltica” būvniecības aktivitātēm visās trijās Baltijas valstīs, tostarp 346 miljonus eiro Latvijā paredzētām “Rail Baltica” ieviešanas aktivitātēm. Kopā ar iepriekš piešķirto EISI un valstu līdzfinansējumu tas palielina kopējo “Rail Baltica” būvniecībai pieejamo finansējumu Baltijā līdz vairāk nekā četriem miljardiem eiro.

Vienlaikus pērn rudenī Latvijā tika pabeigts jaunais Ķekavas apvedceļš, kas bija PPP projekts, kā arī šogad jūnijā valdība nolēma izmantot PPP modeli Bauskas apvedceļa būvniecībai, atzīmē uzņēmumā.

Jau vēstīts, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam “Rail Baltica” projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši “Rail Baltica” izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Latvijā “Rail Baltica” pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.

“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.