“Virši-A” 2025.gada otrajā pusē plāno sākt biometāna ražošanu jaunajā rūpnīcā

Biometāna rūpnīca, kuru “Virši” būvēs sadarbībā ar projekta partneriem, atradīsies Vidzemes reģionā, bet Vība vēl neatklāja precīzu tās atrašanās vietu.

Uzņēmums piesaistījis 12 miljonu eiro Eiropas Energoefektivitātes fonda finansējums, savukārt kopējās izmaksas sasniegs aptuveni 15 miljonus eiro.

“Šobrīd esam gala stadijā ar projektēšanas un būvatļauju lietām, lai varam sākt būvniecību. Zemes darbus plānots veikt šogad, savukārt tehnoloģiju un iekārtu jautājumus plānots īstenot nākamajā gadā, lai līdz 2025.gada beigām varētu sākt biometāna ražošanu,” sacīja Vība.

Viņš skaidroja, ka galvenokārt ir trīs iemesli, kādēļ uzņēmums nolēma sākt šo projektu. Pirmkārt, projektam esot laba finanšu atdeve, jo saražoto biometānu primāri eksportēs uz Eiropas tirgiem.

“Ne tikai transporta nozarē, bet arī citās nozarēs pieprasījums pēc biometāna ir augsts, jo ir jāparāda, ka uzņēmumi izmanto arī šo “zaļo” enerģiju,” papildināja “Virši” vadītājs.

Otrs aspekts esot rūpnīcas labā lokācija Vidzemē. Tai apkārt atrodas lielas zemnieku fermas, kuras ģenerēs nepieciešamos izejmateriālus – kūtsmēslus, lai sākotnēji ražotu biogāzi un pēc tam to attīrītu uz biometānu. Tāpat blakus šai vietai atrodas gāzes vads. Savukārt kā trešo iemeslu Vība minēja, ka projekts ir lielisks veids, kā ilgtermiņā dažādot biznesa modeli.

“Tādējādi “Virši” arī mazina atkarību no fosilā segmenta produktiem, un biometāns ir lielisks veids, kā turpināt šo “zaļo” virzienu uzņēmuma biznesa modelī,” sacīja Vība.

Vienlaikus Vība informēja, ka transporta dekarbonizācijas jomā jeb transporta sektora radītās ietekmes uz vidi samazināšanai uzņēmums patlaban piedāvā arī saspiestās dabasgāzes produktu deviņās stacijās. Saspiestās dabasgāzes patēriņa pieaugums “Viršu” tīklā sasniedz 47%.

Tāpat viņš minēja, ka elektroauto tirgus daļa Latvijā ir apmēram 1% no kopējā transportlīdzekļu tirgus, tomēr uzņēmums redz potenciālu šajā jomā, un šogad pirmajā pusgadā ir atvēris trīs jaunas uzlādes stacijas, kopumā piedāvājot 17 uzlādes vietas.

Viņš atzīmēja, ka tuvākajos gados likumu izmaiņu rezultātā gaidāms izmaksu sloga pieaugums fosilajiem degvielas veidiem, tādēļ ir jādomā, kā dažādot biznesa modeli.

“Virši-A” koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 185,323 miljoni eiro, kas ir par 14,1% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, bet koncerna peļņa samazinājās par 36,4% – līdz 2,007 miljoniem eiro.

Iepriekš tika ziņots, ka jaunajā rūpnīcā izmantos slēgtās anaerobās fermentācijas tehnoloģiju, pārstrādājot lauksaimniecības kūtsmēslus biometānā. Galvenais būvniecības partneris ir izvēlēts Vācijā bāzēts uzņēmums, kuram ir vairāk nekā 20 gadu pieredze, veiksmīgi realizējot vairāk nekā 300 biogāzes/biometāna projektu.

Rūpnīcas projektētais gada biometāna apmērs būs 60 gigavatstundas (GWh), un tiek prognozēts, ka tā aizstās līdz 5,6 miljoniem kubikmetru dabasgāzes gadā.

Kā ziņots, “Virši-A” koncerna auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 343,732 miljoni eiro, kas ir par 8,4% mazāk nekā 2022.gadā, bet koncerna peļņa samazinājās vairāk nekā divas reizes un bija 5,099 miljoni eiro. Tostarp pērn pirmajā pusgadā “Virši-A” koncerna apgrozījums bija 162,373 miljoni eiro, bet koncerna peļņa bija 3,141 miljons eiro.

“Virši-A” koncernā ietilpst mātessabiedrība “Virši-A”, SIA “Virši loģistika”, SIA “Virši Renergy”, “Virši Lietuva” un AS “CRYO Baltic”.

Uzņēmuma lielākie akcionāri, pēc kompānijas publiskotās informācijas, ir Jānis Riekstiņš (21,03%), Jānis Rušmanis (20,86%), Ruta Plūme (20,83%), Andris Priedītis (12,82%) un Ilgvars Zuzulis (12,8%). Kompānijas akcijas kopš 2021.gada 11.novembra ir iekļautas “Nasdaq Riga” alternatīvajā tirgū “First North”.