Latviešu pētnieces atgriezušās no ekspedīcijas Arktikā

Ekspedīcija norisinājās jūlija beigās kā pētnieciskās sadarbības projekts starp Latviju, Lietuvu un Taivānu. Projektu finansē trīspusējs atbalsta fonds. Ekspedīcija norisinājās Eidembukta līča lagūnā. Dimante-Deimantoviča norāda, ka, ledājam kūstot, klimata izmaiņu rezultātā izveidojusies jauna ekosistēma, ko veido savstarpēji saistītas divas ūdens vides, kas atšķirīgas gan attiecībā uz fizikāli-ķīmiskajiem parametriem, gan bioloģiskajiem.

Augšējais lagūnas slānis ir saldūdens, bet apakšējais, sākot no astoņu līdz 34 metru dziļumam, ir okeāna ūdens ar sāļumu, kas vismaz divas reizes pārsniedz Baltijas jūras sāļumu. LHEI uzdevums ir papildināt eksistējošo informāciju ar zināšanām par to, kā, izzūdot ledājiem un izveidojoties jaunām ekosistēmām vietās, ko iepriekš sedza ledus, lagūnā pārvietojas un uzkrājas modernais piesārņojums – mikroplastmasa.

Pētīti arī ekosistēmas bioloģiskie parametri un noturīgie organiskie piesārņotāji, kas ir uz mikroplastmasa daļiņu virsmas, un, kā tie potenciāli var ietekmēt Arktiskās ekosistēmas. Dimante-Deimantoviča skaidro, ka noturīgie organiskie piesārņotāji ir vieni no bīstamākajiem piesārņotājiem, kas nonāk vidē cilvēku darbības rezultātā. Tie atrodas augu aizsardzības līdzekļos, rūpniecībā izmantojamos ķīmiskajos produktos, piemēram, polihlorētie bifenili, furāni, poliaromātiskie ogļūdeņraži un citi. Tie ir toksiski un kancerogēni, nelabvēlīgi ietekmējot cilvēku un citu dzīvo organismu veselību, bojājot nervu sistēmu, imūnsistēmu. Mikroplastmasa kalpo kā piesārņotāju “transportlīdzeklis”.

Ekspedīcijas laikā tika ievākti mikroplastmasas paraugi no ūdens, nogulumiem un gliemenēm, kā arī lagūnā tika izvietoti nogulumu uztvērēji un temperatūras un sāļuma reģistrēšanas ierīce. Nākamā gada ekspedīcijā ierīces izņems no lagūnas, lai iegūtu līdz šim nezināmus datus par Arktisko ekosistēmu.

Patlaban LHEI aicina pieteikties uzņēmumus, privātpersonas, kas vēlas sniegt finansiālu atbalstu 2025.gada ekspedīcijai.