Sākas Brīvības un Ģertrūdes ielas stūrī esošo namu izsole

Līzas Vīrs valstij novēlēto īpašumu Brīvības un Ģertrūdes ielas stūrī, par kuru iekasētā īres nauda saskaņā ar testamentu jātērē Rīgas Valsts tehnikuma un trūcīgo audzēkņu atbalstam, veido zemes vienība 1743 kvadrātmetru platībā un divas dzīvojamās ēkas – 5909,7 kvadrātmetru un 1035,1 kvadrātmetra platībā. Nekustamais īpašums ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Izsole noslēgsies 19.septembrī. Par objektu būs jānorēķinās divu nedēļu laikā.

Personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, līdz 9.septembrim jāiemaksā nodrošinājuma summa 10% apmērā no izsolāmā nekustamā īpašuma sākumcenas VNĪ norēķinu kontā “SEB bankā”, un, izmantojot Elektronisko izsoļu vietni, jānosūta lūgums par autorizāciju izsolei.

Ņemot vērā valsts nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas, kas izriet no Vīrs 1940.gadā izveidotā testamenta, kā arī ievērojot to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamo īpašumu saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt īpašuma pārdošanu. Valdība atļāva ēkas izsolīt.

Lai izpildītu mantojuma atstājēja gribu par nekustamā īpašuma lietošanas nosacījumiem, īpašuma pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi tiks novirzīti testamentā izteiktajiem mērķiem – Rīgas Valsts tehnikuma trūcīgo un sekmīgo audzēkņu atbalstīšanai un tehnikuma infrastruktūras un materiāli tehniskajā nodrošinājuma vajadzībām saskaņā ar izglītības iestādes izstrādāto Attīstības un investīciju stratēģiju 2021.-2027.gadam.

Nekustamais īpašums Brīvības ielā 68 valsts īpašumā nonācis kā novēlējums valstij vispārnoderīgiem un labdarīgiem mērķiem, Vīrs izsakot gribu testamentā.

Saskaņā ar Latvijas valsts Vēstures arhīva izziņu par testamentu no Rīgas notāra Jāņa Krūklanda 1940.gada aktu grāmatas, Vīrs viņai lietošanā esošo zemesgabalu un īpašumā esošās dzīvojamās mājas Brīvības ielā 68 novēlēja Izglītības tautas komisariātam ar nosacījumu, ka tam nav tiesības objektu atsavināt, apgrūtināt ar parādiem vai citādi mazināt tā vērtību, bet gan tas jāuztur kārtībā un jāizmanto, kā tas bijis – īres objekts. Visa gada tīrie ienākumi no novēlētās mantas īres maksājumiem paredzēta Rīgas Valsts tehnikuma trūcīgo un sekmīgo audzēkņu atbalstīšanai un tehnisko kabinetu papildinājumiem un mācību līdzekļiem.

Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Brīvības ielā 68 nostiprinātas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, nekustamo īpašumu pārvalda VNĪ.

Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem īpašuma kadastrālā vērtība 2024.gada 1.janvārī bija 2 406 538 eiro.

Spēkā ir 12 ēku telpu nomas un īres līgumi ar juridiskām un fiziskām personām.

Šobrīd no kopējās iznomājamās platības 6795 kvadrātmetri ieņēmumi tiek gūti tikai no 1850 kvadrātmetriem, jo pārējās telpas nav iespējams iznomāt nekustamā īpašuma sliktā tehniskā stāvokļa dēļ. Līdz ar to VNĪ vairs nav iespējams nodrošināt testamenta nosacījumus un starp VNĪ un Rīgas Valsts tehnikumu noslēgtās vienošanās izpildi par finansiālo atbalstu.

Noslēgtie telpu nomas un īres līgumi tiks turpināti līdz attiecīgā līgumā noteiktajam termiņam un ne ilgāk kā līdz nekustamā īpašuma pārdošanai.

Nomnieki un īrnieki saskaņā ar līgumos paredzētajiem nosacījumiem ir brīdināti, ka īpašums tiek pārdots un nomas attiecības ar VNĪ netiks turpinātas. Atbilstoši noslēgto nomas līgumu nosacījumiem nomniekiem nav atlīdzināmu ieguldījumu īpašumā, līdz ar to esošie nomnieki un jaunais īpašuma ieguvējs varēs izlemt par nomas attiecību turpināšanu.

No 2002. līdz 2018.gadam ilga tiesvedība starp Izglītības un zinātnes ministriju (vēlāk VNĪ) un iepriekšējo ēkas nomnieku un apsaimniekotāju SIA “Anno” par līguma laušanu un tā izlikšanu no telpām.

Ar Augstākā tiesas Senāta spriedumu 2018.gadā tika nolemts noraidīt Finanšu ministrijas prasību par noslēgtā līguma atzīšanu par spēkā neesošu un “Anno” izlikšanu no nekustamā īpašuma, spriedumā norādot, ka noslēgtais līgums uzskatāms par pilnvarojuma līgumu. Neskatoties uz to, ka “Anno” 2019.gada 17.jūnijā beidzās līguma darbības termiņš, uzņēmums ilgstoši vilcinājās nodot VNĪ nekustamo īpašumu pārvaldīšanā un ar pārvaldīšanu saistīto dokumentāciju, kas bija iespējama tikai 2020.gada 1.februārī.

Šobrīd VNĪ ir cēlusi prasību tiesā pret “Anno” par zaudējumu piedziņu 1 694 109, 67 eiro apmērā par labu valstij Finanšu ministrijas personā, pamatojoties uz to, ka “Anno” nav pildījusi ar pilnvarojuma līgumu uzņemtās saistības un ilgstošas un nevērīgas pārvaldīšanas laikā īpašuma tehniskais stāvoklis ir pasliktinājies. “Anno” nav nodrošinājusi īpašuma uzturēšanu pienācīgā tehniskā stāvoklī, pārvaldīšanas organizēšana nav veikta ar pietiekamu profesionālo rūpību un tā neatbilst visa laika perioda normatīvajam regulējumam, kas bija saistošs “Anno” kā īpašuma apsaimniekotājam.

Rīgas pilsētas tiesa 2023.gada 19.aprīlī ierosinājusi civillietu VNĪ prasībā pret “Anno” un apmierinājusi VNĪ pieteikumu par prasības nodrošinājumu, apķīlājot “Anno” piederošo kustamo mantu. Noteikts, ka nodrošinājums nevar pārsniegt 1 694 109,67 eiro. Tāpat prasība nodrošināta, ierakstot Uzņēmumu reģistrā aizliegumu veikt jebkādus ierakstus par “Anno” pamatkapitāla samazināšanu.

VNĪ informē, ja kādi finanšu līdzekļi tiesvedībā pret “Anno” par zaudējumu piedziņu par labu valstij tiks atgūti, tad pēc pārvaldītāja veikto tiesāšanās izdevumu un ieguldītās summas 117 185,30 eiro apmērā atskaitīšanas, tie tiks nodota Rīgas Valsts tehnikumam ar testamentu uzliktā pienākuma izpildei.

Balstoties uz tehniskajiem apsekošanas atzinumiem un tajos secinātajiem nepieciešamajiem atjaunošanas darbiem, VNĪ ir aprēķinājusi nekustamā īpašuma Brīvības ielā 68 atjaunošanas izmaksas, kas veido 13 012 386 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Saglabājot minēto īpašumu valsts īpašumā, testamentā noteikto pienākumu pašlaik vairs nav iespējams izpildīt, pat ja nekustamajā īpašumā tiktu ieguldīti valsts budžeta līdzekļi, valdības rīkojuma anotācijā norāda VNĪ.

Vienlaikus pastāv arī dzīvojamo ēku turpmākas ekspluatācijas riski, ja nekustamais īpašums tuvāko gadu laikā netiks atjaunots. Līdz ar to optimālākais risinājums tālākajai rīcībai ar īpašumu būtu tā atsavināšana, ienākumus novirzot Rīgas Valsts tehnikumam, ņemot vērā secināto, ka testamentā novēlēto nekustamo īpašumu vairs nevar izlietot mantojuma atstājējas noteiktajam mērķim – izmantot kā īres objektu, un mantojuma atstājēja nav devusi norādījumus tālākai rīcībai ar nekustamo īpašumu.

Rīgas Valsts tehnikums informējis, ka testamenta nosacījumus pilda tā iespēju robežās – Rīgas Valsts tehnikuma Valsts kases pašu ieņēmumu kontā tiek ieskaitīti VNĪ iekasētie nekustamā īpašuma tīrie ienākumi 10 000 eiro gadā apmērā, kas 50% tiek izlietoti trūcīgo un sekmīgo audzēkņu atbalstam un 50% tiek izlietoti tehnikuma mācību līdzekļu papildināšanai.

Tehnikums katru gadu maijā notur atceres brīdi Jāņa un Līzes Vīrs piemiņai.

Vienlaikus vēstulē Rīgas Valsts tehnikums secina, ka kopš testamenta izveidošanas ir pagājuši teju 83 gadi, mainījusies gan ekonomiskā situācija, gan ēkas tehniskais stāvoklis, līdz ar to ir jāizvērtē testatora gribas izpildes iespējas ar Rīgas Valsts tehnikuma vajadzībām un iespējām.

Rīgas Valsts tehnikuma ieskatā nekustamā īpašuma pārdošanas rezultātā gūtie ieņēmumi, kas būtu izlietoti tehnikuma materiāli tehniskā nodrošinājuma, aprīkojuma papildināšanai, jau būtu uzskatāmi par vienu no testatora gribas izpildi.