Premjere: Algu ierobežošana publiskajā sektorā būs arī ministru politiskā atbildība
Nozaru ministriem ir jāvērtē, kur ir, iespējams, kādas jaunas, ļoti svarīgas vajadzības, piemēram, digitalizācija, procesu vienkāršošana, kur ir vajadzīga straujāka nozares attīstība, skaidroja Siliņa, uzsverot, ka tur tiek pieļauts atalgojuma pieaugums. Piemēram, arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē, kur citādāk speciālistus nevar atrast, piebilda premjere.
Savukārt attiecībā uz pārējiem un uz vadības līmeni, tur, kur noteiktais algu līmenis ir sasniegts vai ir vidējais līmenis, tur nevar būt nekāds pieaugums, teica premjere. “Tā kā katrai nozarei noteikti pašai individuāli tas ir jāvērtē. Noteikti nebūs tā, ka visā valsts pārvaldē varēsim katram individuāli noteikt algas, tā būs arī ministru politiskā atbildība,” viņa uzsvēra.
Savukārt Saeimas deputātiem ir pašiem jālemj par savām algām – valdība to nevar darīt, sacīja Siliņa, atbildot uz jautājumu, vai deputātiem, ministriem, kapitālsabiedrību locekļiem atalgojuma iesaldēšana tiks oficiāli apstiprināta.
Kā ziņots, valdība atbalstīja 2025.gada atlīdzības fonda pieauguma ierobežojumu ne vairāk kā 2,6% apmērā salīdzinājumā ar 2024.gada aktualizēto plānu šogad 31.jūlijā.
Atlīdzības fonda pieauguma ierobežojums ir attiecināms uz publisko pārvaldi, tostarp pašvaldībām, valsts un pašvaldību finansētām kapitālsabiedrībām, tostarp pieklasificētām.
Līdztekus jau ziņots, ka publiskā sektora algu pieauguma ierobežošana neattieksies uz iekšlietu dienestos dienošajiem.
Savukārt pašvaldībām būs tiesības noteikt izņēmumus, ja tiks pieņemts attiecīgs domes lēmums, kas pamatos izņēmumu.