Reklāmas tirgus pirmajā pusgadā Latvijā pieaudzis par 7,1%

Tostarp reklāmas televīzijās (TV) šogad pirmajā pusgadā veidoja 38,5% (2023.gada pirmajā pusgadā – 38,9%) no kopējā reklāmas tirgus, reklāmas internetā – 24,9% (25,2%), reklāmas vidē – 15,6% (14,5%), reklāmas radio – 15,4% (15,5%), reklāmas žurnālos – 3,8% (3,9%), reklāmas laikrakstos – 1,4% (1,5%), bet reklāmas kino šogad pirmajā pusgadā, kā arī pērn pirmajā pusgadā, veidoja 0,5%.

Straujākais pieaugums gada laikā bijis reklāmām vidē – par 14,5%, kopējai summai 2024.gada pirmajā pusgadā sasniedzot 6,901 miljonu eiro. Vienlaikus asociācijā atzīmē, ka 2024.gada pirmā pusgada datos ir ietvertas reklāmas, kas izvietots Rīgas lidostā, kamēr iepriekšējos divus gadus lidostā izvietotās reklāmas netika uzskaitītas vides reklāmā.

Pieauguma ziņā seko reklāmas radio ar ieņēmumiem 6,823 miljonu eiro apmērā, kas ir par 6,3% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā, un reklāmas internetā – 11,051 miljons eiro, kas ir pieaugums par 5,9%. Žurnālos izvietoto reklāmu apmērs attiecīgajā periodā veidoja 1,706 miljonus eiro, bet TV – 17,068 miljonus eiro, abos segmentos uzrādot kāpumu par 5,8%. Lēnākais kāpums bijis reklāmām laikrakstos – par 3,5%, sasniedzot 628 800 eiro.

Savukārt kritums bija reklāmām kino – par 7,9%, veidojot 201 600 eiro, ko LRA daļēji skaidro ar reklāmdevēju fokusēšanos uz īstermiņa mērķu kampaņām.

Pēc asociācijā minētā, reklāmas tirgu 2024.gada pirmajos sešos mēnešos ietekmēja aktivitāte politiskajās reklāmās saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā arī reklāmas kampaņas ar īstermiņa mērķiem, kas radīja pieaugumu gandrīz visos mediju segmentos.

Tāpat asociācijā min, ka 2024.gada pirmajā pusgadā būtiski pieauga investīcijas pārdošanas kampaņās, nevis zīmola komunikācijā. Tādējādi interneta baneru apmērs pieauga straujāk nekā citu interneta projektu apmērs.

“Ir novērojama reklāmas sezonalitāte, kas bija raksturīga pirms Covid-19 laika, ar izteikti aktīviem reklāmas periodiem pavasarī un rudenī. Iespējams, ka šis fenomens un Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir iemesli, kādēļ šogad uz īsu laiku maijā tika konstatēts reklāmas impresiju deficīts,” atzīmē asociācijā.

LRA arī norāda, ka nostiprinās vides reklāmas tirgus daļa. Pieaugot digitālo ekrānu skaitam Rīgā, saasinās konkurence, padarot digitālo vides reklāmu pieejamāku reklāmdevējiem.

Tajā pašā laikā izaugsme reklāmām TV, pēc asociācijā skaidrotā, ir balstīta cenu inflācijā un izmaiņās klientu kampaņu sezonalitātē. Šogad pirmajā pusgadā reklāmdevēji mazāk izmantoja TV radošos sponsorēšanas projektus, tā vietā izvēloties klasiskās reklāmas kampaņas. Tāpat radio, līdzīgi kā TV, bija novērojams kāpums klasiskajām kampaņām un neliels radošo risinājumu samazinājums.

LRA ir sabiedriska organizācija, kurā ir apvienojušies mediji, reklāmas aģentūras, tostarp mediju, radošās un pilna spektra aģentūras, reklāmdevēji un pētījumu uzņēmumi. Asociācija reģistrēta 1994.gadā.