Pētījums: Latvijā 37% iedzīvotāju vēlas lielāku uzņēmumu ietekmi iztikas minimuma sliekšņa noteikšanā

Uzņēmumu ietekmi šajā jomā visvairāk sagaida sociāli mazāk aizsargātās sabiedrības grupas, proti, vientuļie vecāki (59%) un seniori (58%), kā arī respondenti, kuru mājsaimniecības ienākumi pirms nodokļu nomaksas gadā sasniedz vidēji 10 000 līdz 20 000 eiro (45%).

Tāpat 34% respondentu uzskata, ka lielāka uzņēmumu ietekme nepieciešama arī gaisa piesārņojuma mazināšanā – par to visvairāk pārliecināti ir iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 49 gadiem (38%), pašnodarbinātie (45%) un pētījuma dalībnieki, kuri ieguvuši izglītību profesionālās izglītības iestādēs (39%).

Ne mazāk svarīga aptaujas dalībnieku ieskatā ir arī uzņēmumu iesaiste Baltijas jūras piesārņojuma kontrolē (29%) – tā uzskata 34% Kurzemes iedzīvotāju, 49% senioru un 42% respondentu, kuru mājsaimniecības ienākumi pirms nodokļu nomaksas gadā pārsniedz 80 000 eiro.

Savukārt 29% aptaujāto vēlētos redzēt uzņēmumus aktīvāk iesaistāmies atbilstošu darba apstākļu nodrošināšanā, rūpējoties par godīga atalgojuma saņemšanu un saprātīga darba laika veicināšanu. Īpaši svarīgi tas ir studentiem (42%), iedzīvotājiem no Latgales (37%), kā arī vientuļajiem vecākiem (34%).

Visbeidzot 28% pētījuma dalībnieku sagaida lielāku uzņēmumu ietekmi arī mikroplastmasas atkritumu apjoma mazināšanā – kā būtisku to visvairāk novērtē iedzīvotāji, kuru mājsaimniecības ienākumi pirms nodokļu nomaksas gadā sasniedz vidēji 30 000 līdz 40 000 eiro (38%), pašnodarbinātie (35%) un augstskolu un koledžu absolventi (32%).

“Miltton Latvia” vadītāja Marta Mackeviča norāda, ka sabiedrības gaidas attiecībā uz uzņēmumiem arvien pieaug – iedzīvotājiem ir svarīgi, ka uzņēmumu mērķi neaprobežojas tikai ar finanšu rezultātu sasniegšanu, bet tie izmanto arī savu ietekmi un resursus, lai risinātu sabiedrībai un īpaši mazāk aizsargātām grupām nozīmīgus jautājumus, veicinot nepieciešamās pārmaiņas.

Līdzīga nostāja vērojama arī Lietuvā – pētījuma dalībniekiem ir svarīga lielāka uzņēmumu ietekme gan gaisa piesārņojuma (40%), gan mikroplastmasas atkritumu apjoma mazināšanā (32%) un Baltijas jūras piesārņojuma kontrolē (28%). Tāpat lietuvieši sagaida aktīvāku dalību arī aprites ekonomikas veicināšanā (29%) un ķīmisko vielu drošības noteikšanā (29%).

Savukārt Igaunijas iedzīvotāji sagaida, ka uzņēmumi nākotnē vairāk iesaistīties pārmērīga patēriņa ierobežošanā (41%), mikroplastmasas atkritumu apjoma mazināšanā (38%) un aprites ekonomikas veicināšanā (37%), vienlaikus veicinot atbalstu arī vietējai ražošanai (32%). Savukārt zemākas ir gaidas attiecībā uz uzņēmumu ietekmi iztikas minimuma sliekšņa noteikšanā (26%).

Pētījumā piedalījās 3000 respondentu no visām trīs Baltijas valstīm vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījuma mērķis bija noskaidrot patērētāju paradumus un gaidas no uzņēmumiem ilgtspējas jomā. Pētījuma ietvaros tika noskaidrots, ko patērētāji sagaida no uzņēmumiem ilgtspējas un vides aizsardzības jomā, kādi faktori patērētāju izpratnē liecina par uzņēmumu atbildīgumu, kādi kritēji ietekmē patērēju izvēles, kuri produkti vai pakalpojumi patērētāju izpratnē rada lielākos ilgtspējas riskus.