Apgabaltiesa turpinās skatīt “Ostas parka” un “Dienas mediju” strīdu par 1,5 miljonu eiro piedziņu

Iepriekš Ekonomisko lietu tiesa (ELT) daļēji apmierināja “Ostas parks” prasību, no abām izdevniecībām solidāri piedzenot 1,1 miljonu eiro, ko veido laika periodā no 2018.gada līdz 2019.gadam izsniegtie aizdevumi un to lietošanas procenti.

Spriedums tika pārsūdzēts, un tagad lietu skata apgabaltiesa.

“Ostas parks” cēla prasību par tādu parāda piedziņu, kas izriet no 20 aizdevuma līgumiem. Prasība daļā iepriekš noraidīta, tiesai konstatējot, ka “Ostas parks” un “Izdevniecība “Dienas mediji” ir vienojušies par saistību izpildes termiņa pagarinājumu un tas vēl nav iestājies.

ELT tiesnesis Kaspars Vecozols, norāda, ka tiesā konstatēja, ka nolūkā izvairīties no saistību izpildes “Izdevniecība “Dienas mediji”” visus savus vērtīgos aktīvus atsavinājusi “Izdevniecībai “Dienas bizness””. Attiecīgi tiesa atzina, ka “Izdevniecība “Dienas mediji”” uzņēmums Komerclikuma izpratnē ir pārgājis “Izdevniecībai “Dienas bizness”, kas kā uzņēmuma ieguvējai rada pienākumu uzņemties no uzņēmuma izrietošās saistības.

Tiesa noraidīja “Izdevniecības “Dienas mediji” celto pretprasību par daļu no noslēgto aizdevuma līgumu atzīšanu par dāvinājuma līgumiem ar uzlikumu, secinot, ka “Izdevniecība “Dienas mediji”” nav pierādījusi pušu nodomu slēgt dāvinājuma līgumu.

Tiesas procesa gaitā tiesa lietas dalībniekiem piemēroja vairākas procesuālas sankcijas par rīcību, kas vērsta uz lietas izskatīšanas novilcināšanu un citiem pārkāpumiem. Tiesa arī informēja Zvērinātu advokātu padomi par “Izdevniecības “Dienas mediji”” pārstāvju rīcību tiesas procesā, kas vērsta uz tiesas ietekmēšanu, mēģinot radīt iespaidu par tiesneša personisku ieinteresētību strīda izskatīšanā.

Atbildētāji lūdza izbeigt tiesvedību lietā, pauzdami viedokli, ka prasītājai neesot prasības tiesību, jo apgalvojums par uzņēmuma pāreju esot nepatiess. Šā paša iemesla dēļ atbildētāji uzskatīja, ka prasība nav piekritīga ELT, jo nav notikusi uzņēmuma pāreja. Taču ELT konstatēja, ka atbildētāju arguments ir vērsts nevis uz to, ka prasītājai vispār nav tiesību celt prasību, bet gan uz to, ka uzņēmuma pāreja nav pierādīta. Lai pārbaudītu prasījuma pamatotību, tiesai lieta jāizskata pēc būtības ar spriedumu. Atbilstoši Civilprocesa likumam prasības, kas izriet no uzņēmuma pārejas, ir piekritīgas ELT un tā ir kompetenta izvērtēt, vai uzņēmuma pāreja ir notikusi.

Laikraksta “Diena” un “Izdevniecības “Dienas bizness”” galvenais redaktors Gatis Madžiņš, kuram pieder 24% “Izdevniecības “Dienas bizness”” daļu, aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka izdevēji “Ostas parka” prasību uzskata par nepamatotu.

“Ostas parks” prasības pieteikumā klāsta, ka laika posmā no 2016.gada oktobra līdz 2020.gada septembrim noslēdzis ar “Dienas medijiem” vairākus aizdevuma līgumus, aizdodot 1 395 000 eiro saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Ieskaitot par aizdevuma lietojumu maksājamo procentu kopsummu, kopējais parāds esot sasniedzis 1 562 329 eiro.

No prasības noprotams, ka 2022.gada 16.decembrī “Dienas mediji” nosūtījuši “Ostas parkam” vēstuli, kurā apstrīdējuši līgumu būtību jeb to, ka tajos minētās summas bijušas aizdevums. “Ostas parks” to traktē kā uzņēmuma mēģinājumu izvairīties no maksātnespējas.

Prasība pret “Dienas biznesu” tiek pamatota ar to, ka uzņēmums 2022.gada nogalē un 2023.gada sākumā ir pārņēmis “Dienas mediju” pamata komercdarbības virzienu un ar to saistīto mantu, līdz ar to arī saistības.

“Dienas mediju” valdes loceklis un īpašnieks Edgars Kots paskaidrojumos tiesai ir paudis nostāju, ka patiesībā tie neesot bijuši aizdevumi, bet gan dāvinājumi, un šādā veidā slēpti tikuši finansēti vairāki preses izdevumi, galvenokārt laikraksts “Diena”. Kots tiesai paudis, ka personas, kuru interesēs un labā “Ostas parks” naudu izdevniecībai piešķīris, esot Ainārs Šlesers (LPV), Andris Šķēle un Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”).

“”Izdevniecība “Dienas mediji”” skaidro, ka pušu starpā noslēgtie un “Ostas parks” prasības pieteikumam pievienotie līgumi, kas dēvēti par aizdevuma līgumiem, nav bijuši aizdevuma līgumi, bet gan dāvinājumi, aiz kuriem šādā veidā tika apslēpta finansējuma piešķiršana “Ostas parka” izdotajiem preses izdevumiem ar finansējuma piešķīrēju saistīto personu interesēm atbilstoša laikraksta “Diena” politiskā un ekonomiskā satura un dienaskārtības veidošanai,” pausts skaidrojumos.

Šlesers un Šķēle to nolieguši, bet Lembergs komentārus pēc būtības par Kota apgalvojumiem nav sniedzis.

LETA jau ziņoja, ka 2022.gada nogalē notika izmaiņas “Dienas biznesa” īpašnieku sastāvā. Līdz tam vienīgais īpašnieks bija Kots, kurš ir arī vienīgais “Dienas mediju” dalībnieks, bet pēc darījuma 52% daļu piederēja igauņu uzņēmējam Maitam Laidvē, savukārt Madžiņam un Kotam – katram pa 24%.

Patlaban Laidvē uzņēmumam “Walburg” pieder 75,50% un Madžiņam – 24,5% “Dienas biznesa” daļu. Kots vairs nav uzņēmuma īpašnieks, bet aizvien viņam pieder “Dienas mediji”, liecina “firmas.lv” informācija.

Paziņojumā medijiem pēc darījuma tika skaidrots, ka, noslēdzot 2022.gada pavasarī sākto mediju grupas restrukturizācijas procesu, no 2023.gada janvāra laikrakstu “Diena” un ar to saistītos drukātos izdevumus izdod “Izdevniecība “Dienas bizness””, kas kļuvusi par attiecīgo preču zīmju lietotāju. Tāpat uzņēmums uztur portālus “diena.lv” un “db.lv”.

Laikrakstu “Diena” iepriekš izdevusī “Izdevniecība “Dienas mediji”” 2023.gadā strādāja ar 1,69 miljonu eiro apgrozījumu. Uzņēmums ilgstoši strādājis ar zaudējumiem, bet pērn gadu noslēdza ar peļņu 19 428 eiro apmērā, liecina “firmas.lv” informācija. Savukārt “Izdevniecība “Dienas bizness”” 2023.gadā strādājusi ar 1,03 miljonu eiro apgrozījumu un 20 012 eiro peļņu.

“Ostas parks” pastarpināti (caur SIA “Latrealty”) pieder Dacei Dangenai (57%) un Jānim Lācim (43%). Uzņēmums reģistrēts 2008.gadā un ilgstoši bija 20% RTO daļu īpašnieks.

Pārējie RTO īpašnieki bija ekspolitiķa Šķēles un tagadējā Saeimas deputāta Šlesera ģimenēm pastarpināti piederošais uzņēmums AS “MCH investīcijas” (60%) un Ralfa Kļaviņa uzņēmums SIA “Latmorporttrans” (20%), bet 2021.gada rudenī notika darījums, kura rezultātā ilggadējais RTO koncerna vadītājs un līdzīpašnieks Kļaviņš izstājās no uzņēmuma.

Šis darījums aizsāka koncerna uzņēmumu reorganizāciju virkni, kā rezultātā šobrīd vadošais uzņēmums ir AS “Riga Port Group”. Kompānijas īpašnieki pastarpināti (caur SIA “Multi Capital Holdings” un vēl vairākiem uzņēmumiem) ir Šlesera un Šķēles ģimenes, bet no publiski pieejamās informācijas nav zināms, vai savas daļas ir saglabājis arī “Ostas parks”.

“Riga Port” pilnībā pieder vairāki uzņēmumi, kas strādā Rīgas ostā. Šķēles un Šlesera ģimeņu uzņēmumiem pieder arī nekustamie īpašumi Andrejsalā un citur ostā.