Eksperte: Potenciāla konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos iekļauj virkni draudu arī Eiropai

Viņā uzskata, ka patlaban nepastāv tieši eskalācijas riski starp Izraēlu un Irānu, bet to nevar izslēgt. Pēc viņas paustā, lai arī sadursmju eskalācijas potenciāls starp abām valstīm vienmēr ir klātesošs, un galvenokārt ir saistīts ar Irānas ietekmi Tuvajos Austrumos, īpaši tās atbalstu dažādiem grupējumiem, tostarp “Hizbollah” Libānā, kā arī Irānas kodolprogrammu, kuru Izraēla uzskata par eksistenciālu draudu, patlaban tiešus eskalācijas riskus starp abām pusēm viņa nesaredz.

“Lai arī Izraēla ir konfliktā ar vairākiem Irānas atbalstītajiem grupējumiem vairākās frontēs – “Hezbollah” Libānā, “Hamas” Gazā un “Hutiem” Jemenā -, pēdējā gada notikumi norāda uz to, ka Irāna nav ieinteresēta tiešas konfrontācijas attīstībā ar Izraēlu. Tomēr tas var mainīties atkarībā no tā, kāda būs turpmākā Izraēlas taktika Libānā un “Hizbollah” spējām noturēties,” sacīja LĀI Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja.

Taujāta, kāpēc šīs sadursmes ir bīstamas ne tikai Tuvajiem Austrumiem, bet arī visai pasaulei, Broka akcentēja, ka tās ir bīstamas, jo var izraisīt plašāku reģionālu un starptautisku nestabilitāti. Viņas ieskatā, eskalācija starp Izraēlu un “Hizbollah” varētu ātri izvērsties plašākā reģionālā konfliktā, iesaistot arī citas valstis, piemēram, Sīriju un Irānu.

“Konflikts varētu izplatīties arī uz Irānas un Izraēlas tiešām sadursmēm, kas atstātu būtiskas sekas uz reģionālo stabilitāti un ekonomiku. Tuvie Austrumi ir pasaules naftas un gāzes piegādes centrs. Ja konflikts eskalētos un ietekmētu stratēģiskās teritorijas, tas varētu nopietni traucēt gan globālās enerģijas piegādes ķēdes, gan izraisīt strauju naftas un gāzes cenu kāpumu,” teica LĀI Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja.

Viņa akcentēja, ka potenciālā konflikta eskalācija iekļauj virkni citu draudu, tostarp papildus humanitārās katastrofas konfliktā iesaistītajās valstīs, migrantu plūsmas pieaugumu uz Eiropu, terorisma draudu pieaugumu, bet vēl būtiskāk – starptautisko institūciju un diplomātijas reputācijas un uzticamības zudumu. Pēc Brokas paustā, nespēja novērst eskalāciju vai risināt konfliktu vājinātu uzticību šīm institūcijām, veicinot lielāku globālo nestabilitāti.

Viņa klāstīja, ka aizvadītā gada pieredze rāda, ka diplomātiskie centieni lielos apmēros cieš neveiksmi, uz to norāda bojāgājušo skaits Gazā, tagad arī Libānā, kā arī fakts, ka Izraēlas gūstekņi, kas tiek turēti Gazā, vēl jo projām nav atbrīvoti. Pēc Brokas domām, tas nenozīmē, ka diplomātiskie procesi būtu jāpārtrauc, tieši pretēji – jāpastiprina, bet iekļaujot jau, piemēram, sankcijas un ekonomisko spiedienu pret agresora pusēm – kā valstīm, tā arī grupējumiem.

Tāpat arī militārā atbalsta ierobežojumi iesaistītajām pusēm ļautu atgriezt puses pie konstruktīva dialoga. Tomēr sankcijas var būt efektīvas, ja tām ir skaidri mērķi, piemēram, atbruņošana vai miera sarunu sākšana, rezumēja eksperte.

LETA jau rakstīja, ka Pirms ANO Ģenerālās asamblejas 79.sesijas, kas norisinājās Ņujorkā, ASV, Eiropas Savienības (ES) augstais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas jomā Žuzeps Borels paziņoja, ka bruņoto sadursmju eskalācija starp Izraēlu un Irānas atbalstīto Libānas šiītu bruņoto grupējumu “Hizbollah” draud ieraut Tuvos Austrumus pilnīgā karā.

“Es varu teikt, ka mēs gandrīz esam pilnvērtīgā karā. [..] Mēs redzam vairāk militāru triecienu, vairāk postījumu, vairāk netiešu kaitējumu, vairāk upuru. Visiem ir jāpieliek visa sava jauda, lai to apturētu,” uzsvēra Borels.

Izraēlas triecienos Libānas dienvidos un austrumos 23.septembrī nogalināti 492 cilvēki, tai skaitā 35 bērni un 58 sievietes, un ievainoti 1645 cilvēki, paziņoja Libānas Veselības ministrija. Teju gadu ilgstošajos triecienos uz Izraēlas un Libānas robežas tik liels upuru skaits līdz šim nebija pieredzēts.

Izraēla paziņoja, ka 23.septembrī nogalinājusi “lielu skaitu” “Hizbollah” kaujinieku, veicot triecienus 1300 mērķiem, kas saistīti ar “Hizbollah”, tai skaitā “mērķētu triecienu” Beirūtā.