Paziņos datus par patēriņa cenu izmaiņām septembrī

Banku analītiķi iepriekš prognozēja, ka gada inflācija šogad septembrī Latvijā varētu būt sasniegusi 1,2-1,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,7%.

“SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja, ka šogad septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas varētu būt pieaugušas par 0,1%, gada inflācijai sasniedzot 1,2%.

Viņš norādīja, ka septembrī lielākais kāpums un lielākā ietekme uz patēriņa cenu izmaiņām varētu būt bijis apģērbiem un apaviem. Tāpat varētu būt turpinājies cenu kāpums pakalpojumiem. Minimāls pieaugums sagaidāms arī pārtikai. Savukārt kritumu septembrī piedzīvoja degvielas cenas.

“Swedbank” ekonomists Oskars Niks Mālnieks norādija, ka 2024.gada septembrī salīdzinājumā ar augustu patēriņa cenas varētu būt pieaugušas par 0,1%, tādējādi inflācijai gada laikā sasniedzot apmēram 1,3%.

Viņš skaidroja, ka septembrī, visticamāk, sadārdzinājās apģērbi un apavi, veikalos nonākot rudens sezonas precēm. Jaunā mācību gada sākumā visdrīzāk pieauga arī ar izglītību saistīto pakalpojumu cenas. Vienlaikus, turpinoties “Brent” markas naftas cenu lejupslīdei, degviela kļuva lētāka. Saruka arī elektrības cena.

Savukārt “Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš sacīja, ka šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu patēriņa cenas varētu būt pieaugušas par 0,3%, gada inflācijai sasniedzot 1,4%.

Viņš atzīmēja, ka gada inflācijas straujais kāpums septembrī bija nevis tāpēc, ka mēneša laikā būtu strauji pieaugusi dzīves dārdzība, bet gan tāpēc, ka pērn šajā laikā bija deflācija, kas ir neierasti. Cenu kāpums šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu bija tuvs vēsturiskajai normai.

Strautiņš minēja, ka kopējo cenu līmeni 2024.gada septembrī nozīmīgi ietekmēja degviela, kas kļuva lētāka. Septembris mēdz būtu mēnesis ar vienu no straujākajiem apģērbu un apavu cenu kāpumiem, tostarp pēdējos 10 gados cenas šajā grupā ir augušas par vidēji 3,5%. Tāpat šajā mēnesī vidēji par 2,2% aug izglītības pakalpojumu izmaksas, jo līdz ar jaunā mācību gada sākumu mainās cenas, kamēr citos mēnešos tās ir gandrīz nemainīgas.

“Dienišķie vērojumi veikalos rada iespaidu, ka ražotāji un/vai tirgotāji joprojām cenšas “normalizēt” 2021.-2023.gadā sasniegto cenu līmeni vai pat panākt tālāku kāpumu produktiem, kuru izmaksas starplaikā ir kritušās. Taču tad iejaucas realitāte un sākas akcijas ar lielām atlaidēm. Piemērs ir dārzeņu konservi, arī citi ilgi uzglabājamie produkti,” atzīmēja Strautiņš.

Tāpat viņš minēja, ka ik gadu, dienām kļūstot īsākām un aukstākām, dārgāka kļūs daļa no svaigajiem augļiem un dārzeņiem, bet citi kļūst lētāki, pateicoties jaunajai ražai. Vēsturiski šīs kategorijas vidējais cenu līmenis septembrī ir nedaudz pazeminājies.

Jau vēstīts, ka patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā samazinājās par 0,5%, bet gada laikā – šogad augustā salīdzinājumā ar 2023.gada augustu – palielinājās par 0,7%. Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieauga par 1,1%.