Asociācija: Lielākais izaicinājums interaktīvo azartspēļu nozarei ir ēnu ekonomika

Viņa informēja, ka 2023.gadā Latvijā interaktīvo jeb “online” azartspēļu nozares ēnu ekonomikas apmērs bija 24,5%, kamēr Lietuvā un Igaunijā ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē bija attiecīgi 14,1% un 14,3%.

Līce uzsvēra, ka ēnu ekonomika interaktīvo spēļu nozarē ir globāla problēma.

Pēc viņas teiktā, valstīm ir jāizprot, ka mazināt ēnu ekonomiku var tikai ieviešot līdzsvarotu regulējumu, kas ļauj legālajiem, licencētajiem operatoriem konkurēt ar nelegālajiem.

Tāpat Līce akcentēja, ka nelegālais tirgus nozīmē ne tikai zaudējumus ekonomikai, bet arī nedrošu spēles vidi, kurā spēlētāji netiek pasargāti no pārmērīgas spēles, tajā nav atkarību prevencijas rīku, tostarp tajās nedarbojas pašatteikušos personu reģistrs.

Turklāt Līce vērsa uzmanību, ka nelegālajās vietnēs pastāv liels krāpšanās risks – spēlējot nelicencētajās vietnēs, ir jārēķinās ar to, ka laimests var netikt izmaksāts, bet personas dati var tikt nozagti un vēlāk izmantoti krāpšanai vai kāda cita nozieguma īstenošanā.

Līce informēja, ka uz šo problēmu un līdzsvarota regulējuma nozīmi pavisam nesen uzmanību vērsa arī Eiropas lielāko regulēto interaktīvo azartspēļu operatoru vadītāji.

Šā gada lielākais notikums nozarē ir plānotās izmaiņas Azartspēļu un izložu likumā, atzina Līce, norādot, ka likumprojekts paredz būtiskas izmaiņas attiecībā uz spēlētāju vecuma ierobežojumiem, kā arī beidzot tiks ieviests vecuma cenzs izlozēm, kuras organizē VAS “Latvijas loto”, jo līdz šim šāds ierobežojums nepastāvēja.

Līce piebilda, ka Latvija ir praktiski vienīgā valsts Eiropā, kur regulējumā izlozes netiek uzskatītas par azartspēlēm, lai arī gan pētījumi, gan Eiropas Komisijas vadlīnijas, un arī ekspertu un sabiedrības viedoklis norāda, ka tās ir azartspēles.

Latvijā spēkā esošais azartspēļu regulējums nav pietiekami līdzsvarots, tādējādi licencēto operatoru konkurētspēja ir apgrūtināta, pauda Līce. Tostarp LIAB vadītāja norādīja, ka lielo nelegālo azartspēļu īpatsvaru “online” nozarē veicina pilnīgs reklāmas aizliegums.

“Tā dēļ nav iespējams informēt spēlētājus par Latvijā licencētajiem operatoriem un atturēt no nelegālo interaktīvo azartspēļu lietošanas. Tāds aizliegums liedz izglītot sabiedrību par riskiem, kuri pastāv pie nelicencētajiem operatoriem,” pauda Līce.

Pēc viņas teiktā, situāciju apgrūtina Latvijā pastāvošais iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) regulējums laimestiem. Līce skaidroja, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā (ES) kur pastāv dubultā IIN likme, jo ar nodokli tiek aplikts ne tikai tīrais laimests, proti, spēlē ieguldīto un laimēto līdzekļu starpība, bet abas naudas summas. Līce uzsvēra, ka tie ir divi lielākie izaicinājumi ceļā uz ēnu ekonomikas apjoma mazināšanu, kopumā regulējumā ir vēl virkne normu, kuras ēnu ekonomikas apkarošanu padara sarežģītāku.

Šogad turpinājās tendence spēlētāju pārejai no “zemes” azartspēlēm un interaktīvo sektoru, informēja Līce un prognozēja, ka šāda tendence saglabāsies arī turpmākajos gados.

Līdz ar to īpaši būtiski, lai no valsts puses būtu izpratne par to, kā darbojas interaktīvā vide un ka tikai ar līdzsvarotu regulējumu ir iespējams pasargāt spēlētājus no nelegālā tirgus nedrošās vides, pauda Līce.