“Tet”: Acīmredzamākais un pareizākais scenārijs būtu “Tet” un LMT apvienošana

Viņš norādīja, ka šis scenārijs visvairāk atbild uz situāciju, kas novērojama gan visā pasaulē, gan Eiropā, jo svarīgākais ir tirgus pieprasījums pēc nozares pakalpojumu plašuma.

“Tas ir virziens, kurā mēs esam gājuši jau ļoti, ļoti ilgi,” sacīja Tatarčuks, norādot, ka to demonstrē gan tas, ka “Tet” klientiem ir pieejami ērti, vienkārši un ļoti konkurētspējīgi elektrības pakalpojumi, gan uzņēmums ir licis klāt datu centru pakalpojumus, kā arī maksas televīzijas pakalpojumus visdažādākajās platformās.

Tāpat šobrīd īpaši tiek pieprasīti kiberdrošības pakalpojumi. Šis ir tas virziens, kurā iet gan privāto klientu segments, gan biznesa klientu segments, kurš vēlas vienu pakalpojumu sniedzēju visām savām vajadzībām, kur ir gan savienošanās ar pasauli, gan IT risinājumi, gan datortehnikas uzturēšana un nodrošinājums visdažādākajā veidā, mākoņpakalpojumi un citi.

Tatarčuks akcentēja, ka piedāvājuma plašuma jautājums, lai uzņēmums spētu uzrunāt pēc iespējas lielāku klientu skaitu ar vērtīgiem pakalpojumiem, ir ļoti svarīgs.

Tāpat Tatarčuks intervijā sacīja, ka vēl viena lieta, kurai būtu jāpievērš īpaša uzmanība, ir tas, ka arī situācija Latvijas tirgū ir būtiski mainījusies. “Mēs redzam, ka mūsu savulaik piedāvāto attīstības virzienu realizē arī citi spēlētāji Latvijas tirgū,” sacīja “Tet” valdes priekšsēdētājs.

Runājot par kapitāldaļu sadalījumu starp līdzīpašniekiem apvienošanās gadījumā, Tatarčuks sacīja, ka mazāk skatītos tieši uz procentuālo sadalījumu, lai gan, iespējams, pašlaik nepietiekami novērtē situāciju, ka “Tet” pārvaldībā vairākums un faktiskā kontrole ir Latvijas valstij ar 51%.

LMT gadījumā kapitāldaļu sadalījums ir daudz sadrumstalotāks un arī LMT padomē vairākums ir “Telia” puses padomes locekļiem. Tātad šeit ir divas dažādas situācijas, norādīja Tatarčuks.

Viņš skaidroja, ka “Tet” piedāvājums jau 2007.gadā bija, ka, uzņēmumiem apvienojoties, valstij ir vairākums un “Tet” iegūst pieeju arī visiem LMT pakalpojumiem un uzņēmums tiek integrēts.

Vienlaikus Tatarčuks sacīja, ka nevar komentēt visus scenārijus un dažādos attīstības veidus, jo nav pieejama oficiāla informācija.

“Savukārt baumas un dažādus pieņēmumus mēs nevēlamies komentēt, jo to pašlaik izskan ļoti daudz,” sacīja Tatarčuks, norādot, ka gribētu sagaidīt Ekonomikas ministrijas paziņojumu, kurš, cerams, būs tuvākajā laikā.

“Cik zinu, tad nākamajā sarunu kārtā tiks dota iespēja arī abiem uzņēmumiem izteikt savu redzējumu, pamatot savu stratēģiju un tādā veidā iet uz priekšu,” norādīja “Tet” valdes priekšsēdētājs.

Jau ziņots, ka valdība šogad 16.jūlijā slēgtā sēdē vienojās par tālākajiem scenārijiem sarunās ar telekomunikāciju uzņēmumu “Tet” un LMT otru akcionāru – “Telia”. Valdība uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) veikt šīs sarunas. Iepriekš TV3 raidījums “Nekā personīga” ziņoja, ka šogad 11.septembrī klātienē sākās Latvijas valsts un “Telia” sarunas par LMT un “Tet” nākotni.

Savulaik tika izveidota sarežģīta “Tet” un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem – Latvijas valstij un “Telia” – līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.

Valstij SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor”” (“Possessor”) personā pieder 51% “Tet” daļu, bet “Telia” meitasuzņēmumam “Tilts Communications” – 49% “Tet” daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder “Telia” un tās meitaskompānijai “Sonera Holding”, 28% – Latvijas valstij caur Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (23%) un “Possessor” (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder “Tet”.

Tas teorētiski nozīmē, ka ar “Tet” starpniecību “Telia” īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts – 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums “Tet”. Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.

“Telia” ir piedāvājusi šo kārtību mainīt. Proti, LMT par naudu iegādātos “Tet” telekomunikāciju biznesu, kas būtu izdalīts atsevišķā uzņēmumā (nosacīti “Tet Telco”), abiem esošajiem “Tet” akcionāriem tiktu izmaksātas speciālas dividendes un “Telia” valstij pārdotu savus 49% “Tet” daļu, savukārt no “Tet” iegūtu trūkstošo 1% LMT daļu, kā rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem – valstij un “Telia” – piederētu pa 50% LMT. Tiek piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri. Darījuma rezultātā tiktu manīts arī kompāniju augstākais menedžments.

Valsts amatpersonas nav oficiāli komentējušas šo piedāvājumu, bet noraidījušas iespēju, ka valsts varētu pārdot savas daļas. Noprotams, ka tiek pat izskatīta iespēja no “Telia” atpirkt LMT daļas.

“Tet” koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 295,753 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 40,1% – līdz 15,226 miljoniem eiro. Vienlaikus pašas “Tet” apgrozījums 2023.gadā bija 187,204 miljoni eiro, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 18,987 miljoni eiro.

Tikmēr LMT koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 175,062 miljoni eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 20,6% un bija 34,864 miljoni eiro.