Atpakaļ

CSP: Latvijā vismaz vienu no mākslīgā intelekta risinājumiem izmanto 8,8% uzņēmumu

Latvijā vismaz vienu no mākslīgā intelekta risinājumiem šogad izmanto 8,8% uzņēmumu, kas ir par 4,3 procentpunktiem vairāk nekā 2023.gadā, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē atsaucoties uz ikgadējās aptaujas datiem par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu un e-komerciju uzņēmumos.

Apkopotie dati liecina, ka 2024.gadā 33,3% lielo, 13,6% vidējo un 7,2% mazo uzņēmumu izmanto vismaz vienu no mākslīgā intelekta risinājumiem.

Populārākie mākslīgā intelekta risinājumi ir rakstiskās valodas analīze, kas pārvērš runas valodu mašīnlasāmā formātā, rada rakstītu vai runātu valodu, ko lieto 5,8% uzņēmumu, kā arī tehnoloģijas, kas, atpazīstot attēlus, identificē objektus vai personas, ko izmanto 2,8% uzņēmumu.

Savukārt iespēju izmantot kādu no mākslīgā intelekta tehnoloģijām nākotnē ir apsvēris 7,1% uzņēmumu, bet kā galvenais iemesls, kāpēc tas līdz šim nav izdevies, tiek minēts atbilstošas kompetences trūkums – 67,3% no uzņēmumiem.

Aptaujas dati arī liecina, ka 2024.gadā Latvijā internetu lieto praktiski visos uzņēmumos (100%), un šis rādītājs ir nemainīgs piekto gadu.

Fiksēto internetu lieto 81,5% uzņēmumu, tostarp 98,2% lielo, 89% – vidējo un 79,7% – mazo uzņēmumu.

Darba vajadzībām internetu lieto 61,9% no visiem uzņēmumu darbiniekiem, kas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada.

Portatīvās ierīces, kas ļauj lietot mobilo interneta tīklu darba vajadzībām, nodrošina 91,1% uzņēmumu, un, salīdzinot ar 2022.gadu, pieaugums ir par trim procentpunktiem. Lielo uzņēmumu grupā šis rādītājs ir 99,1%, vidējo – 94,8%, bet mazo – 90,1%.

Aptaujas dati arī liecina, ka 18% uzņēmumu nodarbina savus IKT speciālistus, tostarp 82,4% lielo, 37,7% vidējo un 12,5% mazo uzņēmumu.

CSP atzīmē, ka 75,3% no visiem uzņēmumiem nodrošina attālināto pieeju uzņēmuma e-pastam, dokumentiem vai programmatūrai. No lielajiem uzņēmumiem to nodrošina 96,4%, vidējiem – 88,5%, bet mazajiem – 72,3%. Salīdzinot ar 2022.gadu, šis rādītājs ir samazinājies par 2,3 procentpunktiem, kas skaidrojams ar daļas darbinieku atgriešanos pie darba klātienē.

Attālinātās sanāksmes rīko 34% uzņēmumu, un šādu iespēju visvairāk izmanto lielajos uzņēmumos – 86%, vidējos – 57,3%, bet mazajos – 28,2%. Salīdzinot ar 2022.gadu, šis rādītājs ir samazinājies par 4,6 procentpunktiem.

Par reklāmas pakalpojumiem internetā maksā 33,9% uzņēmumu, un, salīdzinot ar 2023.gadu, ir vērojams pieaugums par 5,1 procentpunktu. Lielajos uzņēmumos tas ir 61,3%, vidējos – 42,1%, bet mazajos 31,6%.

Daļa no uzņēmumiem, kuri maksā par reklāmas pakalpojumiem internetā, izmanto mērķtiecīgās reklāmas metodes, un vismaz vienu no tām lieto 27,8% uzņēmumu.

Viens no e-komercijas attīstību raksturojošiem rādītājiem ir uzņēmumu īpatsvars, kas preces vai pakalpojumus pārdod internetā vai citos datortīklos. 2023.gadā to veica 19,5% uzņēmumu un, salīdzinot ar 2022.gadu, šis rādītājs nav būtiski mainījies. Pieaugums – par 1,7 procentpunktiem – bija lielo uzņēmumu grupā, kur pārdošanu internetā veica 43,7%. Mazo uzņēmumu grupā rādītājs saglabājies bez būtiskām izmaiņām (17,2%), bet vidējo uzņēmumu grupā preču vai pakalpojumu pārdošana internetā samazinājās par 2,4 procentpunktiem – līdz 28,3%.

Aptaujas dati arī liecina, ka 17% no uzņēmumiem 2023.gadā saņēma pasūtījumus internetā no klientiem (preču vai pakalpojumu pircējiem) Latvijā, 8,5% – no klientiem citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un 3,6% – no klientiem citur pasaulē.

Aptauja, lai iegūtu kvalitatīvu un starptautiski salīdzināmu informāciju par IKT lietošanu un e-komercijas attīstību uzņēmumos ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk, tika veikta 2024.gada sākumā ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu.